Oktobra vidū Luksemburgā notika Enerģētikas ministru padomes sanāksme, kuras laikā panākta vienošanās par priekšlikumu veikt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeļa izmaiņas, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
Ministrijā norāda, ka enerģijas cenu straujie lēcieni 2022.gadā parādīja, cik lielā mērā patērētāji un rūpniecības nozares ir pakļautas riskam, un cik maz esam noturīgi pret enerģijas cenu svārstībām. Tobrīd, lai mazinātu ietekmi uz mājsaimniecību budžetu un risinātu enerģētikas krīzes tūlītējas sekas, ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, tika īstenoti dažādi īstermiņa atbalsta pasākumi.
Vienlaikus ES dalībvalstis jau pērn, reaģējot uz situācijas attīstību, uzsvēra nepieciešamību pēc ilgtermiņa stratēģiskiem soļiem elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanai.
Reformas mērķis ir nodrošināt, lai elektroenerģijas cenas būtu mazāk atkarīgas no nestabilajām fosilā kurināmā cenām, pasargāt patērētājus no cenu lēcieniem, paātrināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī uzlabot patērētāju aizsardzību.
Latvija pozitīvi vērtē mērķtiecīgu tirgus modeļa reformu, kas galvenokārt pielāgo elektroenerģijas tirgu atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara palielināšanai. Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu un atzīst, ka ir nepieciešams uzlabot esošo regulējumu, lai panāktu enerģijas cenu stabilitāti.
Saistībā ar atslēgšanos no Krievijas-Baltkrievijas energosistēmām Latvija ir panākusi sev elastīgu pieeju regulējumā. Pie sinhronizācijas projekta ar pārējo Eiropu Baltijas valstis ciešā sadarbībā ir strādājušas jau ilgāk nekā 10 gadus. Baltijas valstis ir veikušas nozīmīgus pasākumus paātrinātai sinhronizācijai ar pārējo Eiropas tīklu, kas jāpabeidz līdz 2025.gada februārim.
KEM norāda, ka projekta veiksmīga īstenošana šobrīd prasa lielu iesaistīšanos un neatlaidīgu darbu no visām pusēm. Viens no jautājumiem, kas saistīts ar gatavošanos sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu ir atbilstošas frekvences rezerves jaudas līmeņa nodrošināšana, ko vēsturisku iemeslu dēļ nodrošina elektrotīkla darbība sinhronā režīmā ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām.
Lai varētu attīstīt savu rezervju tirgu un savienojumu ar kontinentālo Eiropu, Baltijas valstis uz noteiktu laiku tiks atbrīvotas no dažu regulu un direktīvu prasībām, kas attiecas uz esošajiem rezervju tirgiem. Šī juridiskā skaidrība ļaus Latvijai un abām kaimiņvalstīm garantēt pietiekamas frekvences rezerves un izvairīties no ārkārtējiem rezervju tirgus cenu lēcieniem, kā arī garantēt stabilu Polijas un Baltijas elektroenerģijas sistēmu darbību.
Vienlaikus ministru padome vienojās, ka dalībvalstis veicinās elektroenerģijas pirkuma līgumu ieviešanu, atceļot nepamatotus šķēršļus un nesamērīgas vai diskriminējošas procedūras. Enerģijas pirkuma līgums (PPA) ir ilgtermiņa līgums, saskaņā ar kuru komersants piekrīt pirkt elektroenerģiju tieši no atjaunojamās enerģijas ražotāja.
Tāpat padome vienojās – ja elektroenerģijas ražošanas projektiem, kam daļu no finansējuma veido valsts atbalsts, noteiktos gadījumos izmanto tā saukto cenu starpības līgumu. Šāds līguma veids attiektos uz elektroenerģijas ražošanas projektiem, kuru pamatā ir vēja, saules, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija un kodolenerģija, lai nodrošinātu paredzamību un noteiktību.
Ministru padomes sēdē piedalījās arī Ukrainas enerģētikas ministrs, iepazīstinot ar aktuālo situāciju enerģētikas nozarē Ukrainā, dalībvalstis pauda atbalstu Ukrainai, izklāstot jau paveikto un plānoto valstu rīcību. Sēdes laikā tika pārrunāti arī citi būtiski jautājumi – dalībvalstu gatavība ziemas sezonai, “Balticconnector” situācija, kā arī pašreizējā situācija saistībā ar dalībvalstu Nacionāliem enerģētikas un klimata plāniem.
Latviju sanāksmē pārstāvēja KEM valsts sekretāre Līga Kurevska.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
