Viktors GuÅ¡Äins, gadsimtiem senas vÄstures pazinÄjs, pastÄstÄ«ja aizraujoÅ¡u stÄstu par to, kÄ karalis Luijs XVIII pÄc FranÄu revolÅ«cijas divreiz bÄga uz mÅ«su reÄ£ionu, vairÄkus gadus pavadot trimdÄ MÄ«tavÄ.
Slava un negods
Karalis un viÅa svÄ«ta dzÄ«voja greznajÄ Mitavskas pilÄ« un Å¡eit apprecÄja savu brÄļadÄlu, bet imperators PÄvils I uzturÄja viÅu un visu viÅa svÄ«tu.
Mitavska pili, tÄpat kÄ RundÄles pili, kas abas piederÄja hercogam Ernstam Johanam BÄ«ronam, uzcÄla FranÄesko Bartolomeo Rastrelli. TÄ kÄ 1740. gadÄ Birons krita negodÄ, abu piļu celtniecÄ«ba tika apturÄta un atsÄka 1763. gadÄ, kad hercogs atgriezÄs no trimdas. MitÄvijas pili beidzot pabeidza celt 1772. gadÄ.
- Imperatores Elizabetes valdÄ«Å¡anas laiks no 1742. lÄ«dz 1760. gadam bija Rastrelli vislielÄkÄ radoÅ¡Ä uzplaukuma laiks, kad viÅÅ¡ visas savas nozÄ«mÄ«gÄs Äkas cÄla baroka stilÄ. Kad tronÄ« Elizabeti Petrovnu nomainÄ«ja KatrÄ«na LielÄ, arhitekta liktenÄ« daudz kas mainÄ«jÄs – viÅÅ¡ atklÄja, ka viens no arhitektiem, kuram uzticÄjÄs KatrÄ«na II, De la Motte, pÄc viÅas norÄdÄ«jumiem sÄka pÄrbÅ«vÄt Ziemas pils interjerus. Rastrelli dienasgrÄmatÄs atrodama Å¡Äda frÄze: “â¦nojaucot sienas un izmetot tÄs pa logiem”.
Ķeizariene pieÅÄma viÅa atkÄpÅ¡anos un pieÅ¡Ä·Ä«ra viÅam mūža pensiju 1000 rubļu apmÄrÄ, kas tiem laikiem bija ļoti cienÄ«jama summa. KÄ ViÅas MajestÄtes Annas Joanovnas galvenais arhitekts viÅÅ¡ saÅÄma 800 rubļu.
HolandieÅ¡u un itÄļu jumti.
- MÄ«tavas pils liktenis nebija pÄrÄk laimÄ«gs – 1788. gadÄ nodega pils ziemeļu spÄrns un austrumu spÄrna ziemeļu daļa, kas atradÄs gar Äa upes – tagad Lielupes – krastu. LÄ«dz pat 1795. gadam, kad Kurzemes hercogiste brÄ«vprÄtÄ«gi kļuva par Krievijas impÄrijas sastÄvdaļu, pils stÄvÄja Å¡ÄdÄ neglÄ«tÄ stÄvoklÄ«.
- gadÄ Å¡eit ieradÄs imperators PÄvils I, ieraudzÄ«ja pils stÄvokli un nolÄma pieÅ¡Ä·irt lÄ«dzekļus tÄs atjaunoÅ¡anai. ViÅÅ¡ pasÅ«tÄ«ja darbu veikÅ¡anu holandieÅ¡u arhitektam Jakobam de Vitam. ViÅÅ¡ ļoti Ätri paaugstinÄjÄs amatÄ. Atbraucis no Holandes, nevienam nezinÄms, viÅÅ¡ iepatikÄs PÄvilam I, tika paaugstinÄts par Ä£enerÄlleitnantu, un tad viÅam tika uzdots izstrÄdÄt MÄ«tavas pils restaurÄcijas projektu. TaÄu viÅÅ¡ neizskaidrojamÄ kÄrtÄ palielina jumtu un attiecÄ«gi palielina visu pils skursteÅu garumu. RezultÄts ir arhitektoniska kakofonija. Lai no tÄs izkļūtu, Jakobs veic Å¡Ädas pÄrbÅ«ves visÄ pils austrumu korpusÄ, pievienojot vÄl vienu stÄvu.
Jumtu sauc par holandieÅ¡u jumtu. Tas saglabÄjÄs lÄ«dz 1820. gadu beigÄm, kad valdnieks FrÄ«drihs Augusts Å ulcs nolÄma atgriezties pie parastÄ itÄļu jumta, ko projektÄja Rastrelli.
- gada martÄ Ludviks XVIII pirmo reizi ieradÄs MÄ«tavÄ. KamÄr karalis atradÄs trimdÄ, viÅÅ¡ nÄsÄja grÄfa de Lilles titulu.
- gadÄ, kad troni ieÅÄma Luijs XVI, Franciju skÄra smaga finanÅ¡u krÄ«ze, un, lai to atrisinÄtu, karalis sasauca Ä¢enerÄlÅ¡tatu. TaÄu vienoÅ¡anÄs netika panÄkta, un 14. jÅ«lijÄ tauta sacÄlÄs pret BastÄ«liju. Tad tika nolemts, ka karalis un Ä£enerÄlÅ¡tÄts pÄrstÄvÄs valsts varu. Karaļa autoritÄte bija ierobežota, un no tÄ nekas labs nevarÄja iznÄkt, un 1791. gadÄ viÅÅ¡ nolÄma kopÄ ar Ä£imeni bÄgt uz austrumiem, lai pievienotos rojalistu spÄkiem Ärpus Francijas. Lai dotos gÄjienÄ uz ParÄ«zi un atgrieztu karalim absolÅ«to varu.
BÄgÅ¡ana neizdodas, un pasta pÄrvaldnieka dÄls atpazÄ«st Luija XVI Ä£imeni, un viÅi atgriežas ParÄ«zÄ apcietinÄjumÄ. TajÄ paÅ¡Ä laikÄ, taÄu citÄ virzienÄ, no ParÄ«zes bÄg arÄ« Luijs XVIII. ViÅa bÄgÅ¡ana ir veiksmÄ«ga – viÅÅ¡ Å¡Ä·Ärso Francijas robežu, un no 1791. gada sÄkas ilgs viÅa emigrÄcijas periods – lÄ«dz 1824. gadam.
“JÅ«su revolÅ«cija mums nepatÄ«k⦔
- gadsimta beigÄs un 19. gadsimta sÄkumÄ neviens nevÄlas strÄ«dÄties ar Napoleonu, tÄpÄc grÄfam de Lille jeb LudviÄ·im XVIII, kurÅ¡ dzÄ«vo trimdÄ dažÄdÄs valstÄ«s, nemitÄ«gi draud durvis.
Å eit viÅÅ¡ nonÄca AustrijÄ, un viÅu lÅ«dza pamest valsti. TÄ sagadÄ«jÄs, ka vienÄ«gais patvÄrums bija Krievija. KatrÄ«nas LielÄs valdÄ«Å¡anas laikÄ Krievija bija ļoti negatÄ«vi noskaÅota pret FranÄu revolÅ«ciju. Visiem francūžiem, kuriem nebija Ä«paÅ¡as atļaujas uzturÄties Krievijas impÄrijÄ, tika pavÄlÄts pamest valsti.
Un ierasties viÅi drÄ«kstÄja tikai tad, ja bija saÅÄmuÅ¡i KÄrļa X ArtuÄ vai Lilles grÄfa uzticÄ«bas vÄstuli. TÄ bija jÄparaksta kÄdai augsta ranga Krievijas impÄrijas amatpersonai. Par diviem Å¡Ädiem parakstiem francÅ«zis – gubernators, pavÄrs vai dÄrznieks – varÄja ierasties KrievijÄ un tur palikt. Visos pÄrÄjos gadÄ«jumos Francijas pilsonim bija jÄatstÄj valsts.
- gadÄ MÄ«tavÄ dzÄ«voja 308 franÄu emigranti, no kuriem 128 bija karaļa svÄ«tas locekļi.
PÄvils I vÄl vairÄk pastiprinÄja noteikumus francūžiem KrievijÄ. Kurzemes gubernators tajÄ laikÄ bija Matvejs Lamsdorfs, kuram imperators rakstÄ«ja daudzas vÄstules, pieprasot apspiest revolucionÄrÄs idejas KurzemÄ. Gubernatoram bija jÄsakopj MitÄvijas pils, kurÄ bija paredzÄts izmitinÄt Luiju XVIII un viÅa svÄ«tu.
- gadÄ MÄ«tavÄ dzÄ«voja 308 franÄu imigranti, no kuriem 128 bija karaļa svÄ«tas locekļi.
No Herdera institÅ«ta MarburgÄ man iegÅ«tajÄs fotogrÄfijÄs redzams to telpu izkÄrtojums, kurÄs dzÄ«voja Luijs XVIII: ZaÄ¼Ä zÄle ar hercoga troÅa zÄli priekÅ¡Ä, kas 1795. gadÄ kļuva par KatrÄ«nas II troÅa zÄli, bet PÄvils I, 1796. gadÄ ieÅemot troni, to iznÄ«cinÄja. Sudraba istaba ir Luija XVIII viesistaba, pÄc tam viÅa guļamistaba.
KÄzas un medaļa
- Luijs bija precÄjies ar Savojas princesi LuÄ«zi, taÄu starp viÅiem nebija ne mÄ«lestÄ«bas, ne Ä£imenes attiecÄ«bu. Un 1798. gadÄ, kad karalis ieradÄs MÄ«tavÄ, viÅa sieva atradÄs EiropÄ un apciemoja vÄ«ru 1799. gada jÅ«nijÄ. Angulemas hercogam, Å arla X ArtuÄ dÄlam, bija paredzÄts apprecÄt eksekÅ«cijas izpildÄ«tÄja Luija XVI un Marijas Antuanetes meitu Mariju TerÄzi Å arloti de Burbonu.
Tas ir vienÄ«gais iemesls, kÄpÄc LuÄ«ze ieradÄs MÄ«tavÄ. SavukÄrt Marija TerÄzija, pateicoties krievu diplomÄtu pÅ«lÄm, brÄ«numainÄ kÄrtÄ tiek atbrÄ«vota no Tempļa, kur bija ieslodzÄ«ti visi karaļnama locekļi. ViÅa bÄg uz Austriju.
TaÄu Austrijas imperators Jozefs ir nolÄmis viÅu apprecÄt ar savu radinieku, un, tikai pateicoties krievu pÅ«lÄm, viÅai izdodas aizbÄgt uz Å¡o valsti. AizkustinoÅ¡a bija bÄreÅa un mocÄ«tÄs Marijas TerÄzes Å arlotes tikÅ¡anÄs ar savu tÄvoci – Luijs XVIII devÄs viÅai pretÄ« no pilsÄtas, bet viÅa, izkÄpusi no karietes, paklanÄ«jÄs viÅa priekÅ¡Ä.
LÄ«dz 1804. gadam Ludviks XVIII klÄ«da pa dažÄdÄm valstÄ«m, mÄÄ£inot atrast patvÄrumu. 1805.-1807. gadÄ viÅÅ¡ atkal nonÄk MitavÄ.
FranÄu gleznotÄjs, kurÅ¡ vÄlÄk attÄloja viÅas kÄzas, nezinÄja, kÄ izskatÄs Mitava, tÄpÄc glezna izrÄdÄ«jÄs amizanta. Par godu Å¡im notikumam tika izdota arÄ« medaļa.
MÄ«tavÄ Marija TerÄzija satikÄs ar abatu Edžvortu de Fermonu, sava tÄva Ludviga XVI konfesionÄli, kurÅ¡ viÅu un meitenes mÄti garÄ«gi stiprinÄja pirms nÄvessoda izpildes. ViÅiem bija grÅ«ta sarunaâ¦
Visu Francijas karaļnama locekļu uzturÄÅ¡anu MitavÄ pilnÄ«bÄ nodroÅ¡inÄja PÄvils I. ViÅÅ¡ pieÅ¡Ä·Ä«ra 60 000 rubļu karaļa pÄrcelÅ¡anai uz Mitavu un pÄc tam katru gadu pieÅ¡Ä·Ä«ra vairÄk nekÄ 10 000 rubļu viesu uzturÄÅ¡anai.
- gada ziemÄ Luijs XVIII kopÄ ar Angulemmas hercogieni pameta Krieviju. LÄ«dz 1804. gadam viÅÅ¡ klÄ«da pa dažÄdÄm valstÄ«m, mÄÄ£inot atrast jaunu mÄjvietu. ViÅÅ¡ lÅ«dz imperatoram Aleksandram I atļauju atkal apmesties KrievijÄ. 1805.-1807. gadÄ viÅÅ¡ atgriežas MÄ«tavÄâ¦..
Ja esat atklÄjis pareizrakstÄ«bas kļūdu, lÅ«dzu, paziÅojiet mums, izvÄloties Å¡o tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.