Viktors Guščins, gadsimtiem senas vēstures pazinējs, pastāstīja aizraujošu stāstu par to, kā karalis Luijs XVIII pēc Franču revolūcijas divreiz bēga uz mūsu reģionu, vairākus gadus pavadot trimdā Mītavā.
Slava un negods
Karalis un viņa svīta dzīvoja greznajā Mitavskas pilī un šeit apprecēja savu brāļadēlu, bet imperators Pāvils I uzturēja viņu un visu viņa svītu.
Mitavska pili, tāpat kā Rundāles pili, kas abas piederēja hercogam Ernstam Johanam Bīronam, uzcēla Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Tā kā 1740. gadā Birons krita negodā, abu piļu celtniecība tika apturēta un atsāka 1763. gadā, kad hercogs atgriezās no trimdas. Mitāvijas pili beidzot pabeidza celt 1772. gadā.
- Imperatores Elizabetes valdīšanas laiks no 1742. līdz 1760. gadam bija Rastrelli vislielākā radošā uzplaukuma laiks, kad viņš visas savas nozīmīgās ēkas cēla baroka stilā. Kad tronī Elizabeti Petrovnu nomainīja Katrīna Lielā, arhitekta liktenī daudz kas mainījās – viņš atklāja, ka viens no arhitektiem, kuram uzticējās Katrīna II, De la Motte, pēc viņas norādījumiem sāka pārbūvēt Ziemas pils interjerus. Rastrelli dienasgrāmatās atrodama šāda frāze: “…nojaucot sienas un izmetot tās pa logiem”.
Ķeizariene pieņēma viņa atkāpšanos un piešķīra viņam mūža pensiju 1000 rubļu apmērā, kas tiem laikiem bija ļoti cienījama summa. Kā Viņas Majestātes Annas Joanovnas galvenais arhitekts viņš saņēma 800 rubļu.
Holandiešu un itāļu jumti.
- Mītavas pils liktenis nebija pārāk laimīgs – 1788. gadā nodega pils ziemeļu spārns un austrumu spārna ziemeļu daļa, kas atradās gar Āa upes – tagad Lielupes – krastu. Līdz pat 1795. gadam, kad Kurzemes hercogiste brīvprātīgi kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu, pils stāvēja šādā neglītā stāvoklī.
- gadā šeit ieradās imperators Pāvils I, ieraudzīja pils stāvokli un nolēma piešķirt līdzekļus tās atjaunošanai. Viņš pasūtīja darbu veikšanu holandiešu arhitektam Jakobam de Vitam. Viņš ļoti ātri paaugstinājās amatā. Atbraucis no Holandes, nevienam nezināms, viņš iepatikās Pāvilam I, tika paaugstināts par ģenerālleitnantu, un tad viņam tika uzdots izstrādāt Mītavas pils restaurācijas projektu. Taču viņš neizskaidrojamā kārtā palielina jumtu un attiecīgi palielina visu pils skursteņu garumu. Rezultāts ir arhitektoniska kakofonija. Lai no tās izkļūtu, Jakobs veic šādas pārbūves visā pils austrumu korpusā, pievienojot vēl vienu stāvu.
Jumtu sauc par holandiešu jumtu. Tas saglabājās līdz 1820. gadu beigām, kad valdnieks Frīdrihs Augusts Šulcs nolēma atgriezties pie parastā itāļu jumta, ko projektēja Rastrelli.
- gada martā Ludviks XVIII pirmo reizi ieradās Mītavā. Kamēr karalis atradās trimdā, viņš nēsāja grāfa de Lilles titulu.
- gadā, kad troni ieņēma Luijs XVI, Franciju skāra smaga finanšu krīze, un, lai to atrisinātu, karalis sasauca Ģenerālštatu. Taču vienošanās netika panākta, un 14. jūlijā tauta sacēlās pret Bastīliju. Tad tika nolemts, ka karalis un ģenerālštāts pārstāvēs valsts varu. Karaļa autoritāte bija ierobežota, un no tā nekas labs nevarēja iznākt, un 1791. gadā viņš nolēma kopā ar ģimeni bēgt uz austrumiem, lai pievienotos rojalistu spēkiem ārpus Francijas. Lai dotos gājienā uz Parīzi un atgrieztu karalim absolūto varu.
Bēgšana neizdodas, un pasta pārvaldnieka dēls atpazīst Luija XVI ģimeni, un viņi atgriežas Parīzē apcietinājumā. Tajā pašā laikā, taču citā virzienā, no Parīzes bēg arī Luijs XVIII. Viņa bēgšana ir veiksmīga – viņš šķērso Francijas robežu, un no 1791. gada sākas ilgs viņa emigrācijas periods – līdz 1824. gadam.
“Jūsu revolūcija mums nepatīk…”
- gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā neviens nevēlas strīdēties ar Napoleonu, tāpēc grāfam de Lille jeb Ludviķim XVIII, kurš dzīvo trimdā dažādās valstīs, nemitīgi draud durvis.
Šeit viņš nonāca Austrijā, un viņu lūdza pamest valsti. Tā sagadījās, ka vienīgais patvērums bija Krievija. Katrīnas Lielās valdīšanas laikā Krievija bija ļoti negatīvi noskaņota pret Franču revolūciju. Visiem francūžiem, kuriem nebija īpašas atļaujas uzturēties Krievijas impērijā, tika pavēlēts pamest valsti.
Un ierasties viņi drīkstēja tikai tad, ja bija saņēmuši Kārļa X Artuā vai Lilles grāfa uzticības vēstuli. Tā bija jāparaksta kādai augsta ranga Krievijas impērijas amatpersonai. Par diviem šādiem parakstiem francūzis – gubernators, pavārs vai dārznieks – varēja ierasties Krievijā un tur palikt. Visos pārējos gadījumos Francijas pilsonim bija jāatstāj valsts.
- gadā Mītavā dzīvoja 308 franču emigranti, no kuriem 128 bija karaļa svītas locekļi.
Pāvils I vēl vairāk pastiprināja noteikumus francūžiem Krievijā. Kurzemes gubernators tajā laikā bija Matvejs Lamsdorfs, kuram imperators rakstīja daudzas vēstules, pieprasot apspiest revolucionārās idejas Kurzemē. Gubernatoram bija jāsakopj Mitāvijas pils, kurā bija paredzēts izmitināt Luiju XVIII un viņa svītu.
- gadā Mītavā dzīvoja 308 franču imigranti, no kuriem 128 bija karaļa svītas locekļi.
No Herdera institūta Marburgā man iegūtajās fotogrāfijās redzams to telpu izkārtojums, kurās dzīvoja Luijs XVIII: Zaļā zāle ar hercoga troņa zāli priekšā, kas 1795. gadā kļuva par Katrīnas II troņa zāli, bet Pāvils I, 1796. gadā ieņemot troni, to iznīcināja. Sudraba istaba ir Luija XVIII viesistaba, pēc tam viņa guļamistaba.
Kāzas un medaļa
- Luijs bija precējies ar Savojas princesi Luīzi, taču starp viņiem nebija ne mīlestības, ne ģimenes attiecību. Un 1798. gadā, kad karalis ieradās Mītavā, viņa sieva atradās Eiropā un apciemoja vīru 1799. gada jūnijā. Angulemas hercogam, Šarla X Artuā dēlam, bija paredzēts apprecēt eksekūcijas izpildītāja Luija XVI un Marijas Antuanetes meitu Mariju Terēzi Šarloti de Burbonu.
Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc Luīze ieradās Mītavā. Savukārt Marija Terēzija, pateicoties krievu diplomātu pūlēm, brīnumainā kārtā tiek atbrīvota no Tempļa, kur bija ieslodzīti visi karaļnama locekļi. Viņa bēg uz Austriju.
Taču Austrijas imperators Jozefs ir nolēmis viņu apprecēt ar savu radinieku, un, tikai pateicoties krievu pūlēm, viņai izdodas aizbēgt uz šo valsti. Aizkustinoša bija bāreņa un mocītās Marijas Terēzes Šarlotes tikšanās ar savu tēvoci – Luijs XVIII devās viņai pretī no pilsētas, bet viņa, izkāpusi no karietes, paklanījās viņa priekšā.
Līdz 1804. gadam Ludviks XVIII klīda pa dažādām valstīm, mēģinot atrast patvērumu. 1805.-1807. gadā viņš atkal nonāk Mitavā.
Franču gleznotājs, kurš vēlāk attēloja viņas kāzas, nezināja, kā izskatās Mitava, tāpēc glezna izrādījās amizanta. Par godu šim notikumam tika izdota arī medaļa.
Mītavā Marija Terēzija satikās ar abatu Edžvortu de Fermonu, sava tēva Ludviga XVI konfesionāli, kurš viņu un meitenes māti garīgi stiprināja pirms nāvessoda izpildes. Viņiem bija grūta saruna…
Visu Francijas karaļnama locekļu uzturēšanu Mitavā pilnībā nodrošināja Pāvils I. Viņš piešķīra 60 000 rubļu karaļa pārcelšanai uz Mitavu un pēc tam katru gadu piešķīra vairāk nekā 10 000 rubļu viesu uzturēšanai.
- gada ziemā Luijs XVIII kopā ar Angulemmas hercogieni pameta Krieviju. Līdz 1804. gadam viņš klīda pa dažādām valstīm, mēģinot atrast jaunu mājvietu. Viņš lūdz imperatoram Aleksandram I atļauju atkal apmesties Krievijā. 1805.-1807. gadā viņš atgriežas Mītavā…..
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
