Nedēļas nogalē Valsts vides dienests (VVD) konstatējis notekūdeņu dūņu noplūdi no Talsu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.
Dienests konstatēja, ka SIA “Talsu ūdens” iekārtās atrodas dūņas, kas pa tekni nonāk upē. VVD veicis notekūdeņu paraugu noņemšanu, pēc testēšanas rezultātu saņemšanas tiks vērtēta vidē novadīto notekūdeņu kvalitāte un tā radītais piesārņojums.
Pārbaudi VVD veica, reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem par iespējamu Dzelzupes piesārņojumu.
Par konstatēto faktu sākts administratīvais pārkāpuma process. SIA “Talsu ūdens” pašlaik meklē problēmas cēloņus un risinājumus ar mērķi turpmāk nepieļaut šāda veida situācijas.
SIA “Talsu ūdens” skaidro, ka 23.marta pēcpusdienā tika saņemts tālruņa zvans no VVD pārstāvja, ka iedzīvotāji ziņojuši par to, ka Dzelzupes grāvi no Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdes ieplūst notekūdeņu dūņas. Apsekojot izplūdes vietu, notekūdeņu dūņu klātbūtne netika konstatēta. 25.marta rītā tika sākta Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskā procesa pārbaude, lai konstatētu problēmu, kas izraisa periodisku dūņu klātbūtni izplūdē. 25.martā Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsekošanā piedalījās VVD pārstāvis, konstatējot nedaudz duļķainu ūdens sastāvu izplūdē.
Pārbaudot Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģisko procesu, 25.martā konstatēts, ka no otrā kanāla periodiski izplūst dūņas, kas nonāk Dzelzupes grāvī.
Uzņēmums pieļauj, ka, iespējams, problēmas cēlonis ir divu dūņu recirkulācijas sūkņu nolietojums, kas jaudas samazināšanās dēļ nespēj pietiekami nodrošināt pilnvērtīgu attīrīšanas procesu.
SIA “Talsu ūdens” operatīvi reaģēja un jau vakar tika noslēgts problemātiskais kanāls, notekūdeņu attīrīšanas procesu organizējot caur vienu kanālu. Steidzami tika nomainīti dūņu recirkulācijas sūkņi dūņu recirkulācijas kamerā, lai Dzelzupes grāvī dūņas vairs nenonāktu, uzsver uzņēmuma valdes locekle Jana Robalte.
Viņa informē, ka šodien “Talsu ūdens” sāka pasākumu kopumu, lai optimizētu Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību un mazinātu iespējamos atkārtotas noplūdes gadījumus. Tika veikta kameras tīrīšana ar hidrodinamisko mašīnu, iztīrot sabiezējumus, lai atvieglotu dūņu recirkulācijas sūkņu darbību. Tāpat pasūtīti divi papildu recirkulācijas sūkņi aerācijas procesa pilnveidošanai, ko plāno piegādāt mēneša laikā. Plānots piesaistīt arī notekūdeņu attīrīšanas procesa ekspertu – tehnologu, lai izvērtētu iespējamos risinājumus Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības optimizēšanai.
Robalte atgādina, ka Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas izbūvētas 2001.gadā. Kopš iekārtu ekspluatācijas sākšanas nav veikts to kapitālais remonts vai pārbūve, ekspluatācijas laikā veikta atsevišķu iekārtu avārijas remonti un nomaiņa, līdz ar to iekārtas un būves ir tehniski nolietotas un jāveic attīrīšanas iekārtu atjaunošanai un pārbūvei. Jau kopš 2022.gada ir uzsākti izpētes un projektēšanas darbi, lai modernizētu un atjaunotu Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Pārbūvi plānots sākt šā gada ceturtajā ceturksnī vai nākamajā gadā, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.
LETA jau vēstīja, ka 19.martā Talsu ūdensapgādes urbumos tika konstatēts bojājums, tādēļ Talsu, Zvirgzdu, Paugurciema, Jaunzemju un Talsciema iedzīvotāji tika aicināti taupīt ūdeni.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Talsu ūdens” reģistrēta 1991.gadā un tās pamatkapitāls ir 11,61 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2022.gadā bija 1,75 miljoni eiro un zaudējumi – 132 112 eiro. Finanšu rādītāji par pagājušo gadu vēl nav publiskoti. “Talsu ūdens” pieder Talsu novada pašvaldībai.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
