Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) tikšanās laikā ar Saeimas Tautsaimniecības komisiju ierosināja atteikties no noteikuma, ka no trešajām valstīm ievestajiem darba ņēmējiem jāmaksā vismaz vidējā alga – pat tajās nozarēs, kur tā ir zemāka. Tas atvieglotu darba devējiem darbaspēka piesaisti, tādējādi mazinot iedzīvotāju skaita samazināšanās sekas, ziņo Latvijas Radio Ziņu dienests.
Saskaņā ar Ārvalstu investoru padomes datiem vismaz 20 % uzņēmumu darbojas ēnu ekonomikas zonā. Juriste Evita Gosha uzskata, ka tā ir ņirgāšanās par godīgiem darba devējiem, kuri maksā visus nodokļus. Viņa aicina ieviest efektīvākas metodes ēnu ekonomikas apkarošanai.
Piemēram, viņa teica, ka FICIL varētu noteikt, ka algas jāizmaksā tikai bezskaidrā naudā. Tas palīdzētu arī cīnīties pret bērnu uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kuri bieži vien dzīvo greznās mājās un brauc ar dārgām automašīnām, bet bērnu uzturēšanai pārskaita ļoti mazas summas no oficiālās algas.
“Tās ir lietas, kuras var diezgan viegli novērst pavisam vienkāršā veidā. […] Saskaņā ar mūsu novērojumiem valsts pārvaldei trūkst gribasspēka ieviest šos efektīvos mehānismus. Un šķiet, ka visu laiku kaut kas tiek darīts, bet pat Valsts ieņēmumu dienests sūdzējās, ka nav pietiekami daudz ietekmes instrumentu,” viņa uzsvēra.
Investori atbalsta publiskā sektora reformu. Pirmkārt, ir jāmaina sistēma, lai lēmumi valsts pārvaldē tiktu pieņemti, pamatojoties uz konkrētiem datiem par noteiktu pasākumu efektivitāti. Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Reinis Āzis uzskata, ka nekompetenci un neieinteresētību var izskaust, ja iestādes finansējums tiek balstīts uz tās darbības rezultātiem.
“Valsts pārvaldes, tostarp dažādu ministriju padotībā esošo iestāžu, finansējums ir tieši atkarīgs no spējas sasniegt izvirzītos mērķus.
Ja valsts pārvaldes iestāde nesasniedz savus mērķus, tai var tikt atņemta daļa finansējuma.
To varētu paredzēt vai nu budžetā, vai struktūrfondu izmantošanas noteikumos,” viņš paskaidroja, kā tas varētu notikt.
Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle par galveno nākotnes izaicinājumu uzskata Latvijas iedzīvotāju novecošanu. Pēdējo 30 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 780 tūkstošiem. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm līdz 2060. gadam tas būs mazāk nekā 1,8 miljoni cilvēku, no kuriem tikai 55% būs darbspējīgā vecumā.
“Demogrāfiskā situācija Latvijā pasliktinās. Un tam nav nekāda sakara ar Kovid-19 vai ģeopolitisko krīzi, ko izraisīja karš Ukrainā.
[…] Iedzīvotāju vecuma struktūra mainās, sabiedrība noveco. Tas nozīmē,
lai sasniegtu visus Nacionālajā plānā 2030 noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus, katram iedzīvotājam ir jāstrādā gudrāk, nevis smagāk”,
– sacīja amatpersona.
Lai mazinātu darbaspēka trūkumu, Ārvalstu investoru padome ierosina mainīt vienu nosacījumu, kas liedz pieņemt darbā darbiniekus no trešām valstīm. Proti, ka viņiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga. Taču daudzās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecības, viesmīlības un ēdināšanas nozarē, vidējā alga ir zemāka nekā vidējā alga Latvijā kopumā. Pēc organizācijas domām, ja būtu iespējams maksāt vidējo algu konkrētā nozarē, tas ļautu Latvijā ievest mazkvalificētus darbiniekus.
Kā ziņoja Rus.LSM.lv, FICIL arī uzstāj uz bezdarbnieku pārkvalificēšanas programmu pārskatīšanu, lai apmācītu tieši tos cilvēkus, kas ir vajadzīgi tirgum.
Ārvalstu investoru padome jau ir norādījusi uz nepieciešamību atvērt Latvijas darba tirgu viesstrādniekiem, kā arī radīt iespējas vietējiem iedzīvotājiem iegūt un pilnveidot izglītību, lai vēlāk varētu nopelnīt labāk.
Iepriekš Izglītības un nodarbinātības darba devēju konfederācijas eksperts Rihards Blese norādīja, ka bezdarbam ir reģionāls aspekts – bieži vien brīvās darba vietas un pretendenti uz tām atrodas dažādās pašvaldībās un/vai reģionos.
