Piezīme: Pēdējo pāris mēnešu laikā premjerministrs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (abi – Jaunā Vienotība) ir intensīvi gatavojuši tautu sliktākajam. Finanšu ministrijas vadītājs ir paziņojis, ka ļoti nepopulāri lēmumi ir neizbēgami.
Lai to paveiktu līdz nākamajām vēlēšanām…
Politiski – vai, precīzāk, politiski – valdošajai partijai ir maz laika stingrām reformām. Kopumā tās rīcībā ir tikai šis un nākamais gads. Tad valstī sāksies svarīgu vēlēšanu periods – 2025. gada jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, bet 2026. gada oktobrī – parlamenta vēlēšanas.
Un situācija valstī ir tāda, ka varasiestādes būs vienkārši spiestas pievilt tautu līdz galam. Spriediet paši.
Nav cerību uz ekonomikas izaugsmi
Pat ja pieņemam, ka nākamgad atsāksies reāla ekonomikas izaugsme, tā diez vai pārsniegs 2,5-3 % no IKP. Tas nozīmē, ka, pateicoties ekonomikas izaugsmei, budžeta ieņēmumi būtiski nepalielināsies. Tikmēr vajadzības tikai pieaugs.
Veselības aprūpei piešķirtie līdzekļi ir jāpalielina vismaz par 300-400 miljoniem euro, lai varētu segt izdevumus un palielināt veselības aprūpes darbinieku algas. Vēl vismaz 100 miljoni eiro būs vajadzīgi izglītībai. Un šis saraksts turpināsies vēl un vēl… Brisele noteikti neļaus nākamgad atkal pārsniegt “miera laikā” noteikto budžeta deficīta maksimālo robežu 3 % no IKP.
Palielināt nodokļus un kontrolēt ieņēmumus
Ko darīt? Ja izaugsme nespēj piepildīt valsts kasi, ir jāveic nepopulāri pasākumi. Tie ir šādi: vai nu konsolidēt budžetu, t. i., samazināt tā izdevumu daļu, vai arī paaugstināt nodokļus. Finanšu ministrs jau ir mājinājis, ka valdība var samazināt nodokļu atvieglojumus, ieviest nodokli banku virspeļņai un ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, t. i., tiem, kas nemaksā sociālos nodokļus, būs jāveic īpašas iemaksas veselības aprūpes fondā vai jāmaksā par visiem medicīnas pakalpojumiem no savas kabatas, izņemot ārkārtas gadījumus.
Lai apkarotu ēnu ekonomiku un piespiestu iedzīvotājus atbrīvoties no skaidras naudas, tiks samazinātas maksimālās skaidras naudas darījumu summas un ieviesta vispārēja gada ienākumu deklarēšana.
Dejo un dziedi – bet par savu naudu
Līdz šā gada beigām varas iestādes, visticamāk, sāks izdienas pensiju reformu. Svētdien LTV1 De facto kolēģi ziņoja, ka Valsts kancelejas padotībā esošais Starpresoru koordinācijas centrs ir sagatavojis priekšlikumus par izmaiņām izdienas pensiju sistēmā. Amatpersonas ierosinājušas saīsināt to profesiju sarakstu, kuras var priekšlaicīgi pensionēties, līdz 50 un dažkārt pat 40 gadu vecumam. Viņi arī ierosina ieviest pagaidu izdienas pensiju, kamēr bijušais baletdejotājs vai operdziedātājs pārkvalificējas.
Šajos priekšlikumos ir zināma veselā saprāta iezīme. Ar visu cieņu pret baleta dejotājiem, jāatzīst, ka neviens viņiem neliedz pārkvalificēties un strādāt citā profesijā pēc dejotāja karjeras beigām. Vecumā no 35 līdz 40 gadiem tas ir pilnīgi iespējams. Kopumā mūsdienu pasaulē neviens nevar būt drošs, ka bez tālākas apmācības vai pat pārkvalificēšanās visu mūžu varēs strādāt tikai savā jaunībā iegūtajā profesijā. Un ar ko dziedātāji vai dejotāji ir labāki nekā citu profesiju pārstāvji?
Pensiju reformas plāna autoriem ir taisnība, norādot, ka izdienas pensiju būtība ir izmaksāt pensijas tiem, kuri veselības apsvērumu dēļ vairs nevar strādāt riskantus darbus. Piemēram, tiem, kuri nevar strādāt ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, policijas sistēmā… Visi pārējie varētu mierīgi turpināt strādāt kā parasti Latvijas pilsoņi vismaz līdz 60 gadu vecumam.
Nav vairs jaunu pensionāru, ko barot
Katrā ziņā izdienas pensijas jau šogad valstij izmaksā 100 miljonus eiro. Raugoties ilgtermiņā, valsts saistību kopsummu vecuma pensiju izmaksās var lēst aptuveni 4 miljardu eiro apmērā. Ir skaidrs, ka Latvija ilgtermiņā šādus izdevumus vienkārši nevar atļauties, ņemot vērā vāju ekonomiku un pastāvošo proporciju starp strādājošiem un nestrādājošiem Latvijas iedzīvotājiem.
Cita lieta, vai koalīcija būs politiski gatava lauzt izdienas pensiju sistēmu. Jebkurā gadījumā, ja šāda reforma notiks, pirmkārt, tā neskars tos, kuri jau saņem izdienas pensiju, un, otrkārt, tiks ieviests pārejas periods, lai tie, kuri nesen stājušies dienestā, piemēram, prokuratūrā, zinātu, ka pēc 15 gadiem viņiem nebūs iespējas saņemt izdienas pensiju kā viņu priekštečiem.
Mēs uzdrošināmies nojaust, ka pašreizējā valdošā koalīcija tomēr neuzņemsies ideju par vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu valstī. Tas noteikti būtu pielīdzināms politiskai pašnāvībai. Īpaši ņemot vērā to, ka mums joprojām ir spēkā iepriekšējā reforma par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Tā beigsies tikai 2025. gadā, kad pensionēties varēs tikai 65 gadu vecumā. Acīmredzot, ja politiķi nolems to paaugstināt, piemēram, līdz 67 vai pat 70 gadiem, tas tiks darīts pēc 15. Saeimas vēlēšanām, t. i., pēc 2026. gada oktobra…
Sistēmā kaut kas ir jāmaina.
Tikmēr valdībai, domājot par nepopulāriem pasākumiem, būtu jādomā arī par to, kā paaugstināt algas valsts darbiniekiem, lai viņiem nebūtu jāpaļaujas tikai uz izdienas pensiju. Ir jārisina otrā pensiju līmeņa jautājums, jo tas ir zaudējumus nesošs un pastāv liela iespēja, ka jaunie pensionāri, saņemot pensiju, kļūs trūcīgi un vērsīsies pašvaldībā pēc sociālās palīdzības. Mēs varētu ilgi runāt par mūsu uzkrājošās pensiju sistēmas atjautību, taču realitāte ir tāda, ka šī sistēma turpina vairot nabadzību.
Kopumā ir skaidrs, ka ekonomikas pārveidošana, par kuru labprāt runā premjerministrs Kariņš, nav vienīgais izaicinājums pašreizējai valdībai. Valdītājiem ir atlicis ļoti maz laika, lai pieņemtu sāpīgus lēmumus…
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
