Šogad 23% Latvijas iedzīvotāju paši vai viņu draugi un paziņas ir iegādājušies kontrabandas preces, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā, kontrabandas jautājumiem veltītā forumā sacīja pētījumu uzņēmuma SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
74 % respondentu norādīja, ka ne viņi, ne viņu paziņas nav pirkuši kontrabandas preces, piemēram, cigaretes, degvielu vai alkoholu. Gadu iepriekš šādu atbildi sniedza 78 % respondentu.
Lielākā daļa jeb 69 % respondentu nezina, kur iegādāties kontrabandas preces. Salīdzinot ar iepriekšējām aptaujām, šādu respondentu īpatsvars ir palielinājies no 56 % 2019. gadā līdz 69 % 2023. gadā.
Tikmēr 22% respondentu aptaujā norādīja, ka zina, kur iegādāties kontrabandas cigaretes, 11% respondentu zina, kur iegādāties kontrabandas alkoholu, un 9% zina, kur iegādāties kontrabandas degvielu. 3% respondentu zina, kur iegādāties kontrabandas e-cigaretes, sildāmo tabaku vai nikotīna spilventiņus.
Galvenā motivācija kontrabandas preču iegādei joprojām ir to cena, uzsvēra Kaktiņš. No tiem respondentiem, kuri ir iegādājušies kontrabandas preces, 96 % atzina, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces. Savukārt 21% norādīja, ka to kvalitāte nav sliktāka par legālo preču kvalitāti, bet pārējie 7% norādīja, ka tās pārdod viņu paziņas un viņi tās pērk, lai tādā veidā viņus atbalstītu.
To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apstiprina arī respondentu norādītie ietaupījumi – 18% no tiem, kas pagājušajā mēnesī iegādājās kontrabandas preces, norādīja, ka ietaupīja līdz 19 eiro, 24% kontrabandas pircēju norādīja, ka ietaupīja 20-50 eiro, bet 24% apgalvoja, ka pēdējā mēneša laikā ietaupīja vairāk nekā 50 eiro.
Attiecībā uz plānotajiem elektronisko cigarešu un nikotīna spilventiņu aizliegumiem un ierobežojumiem respondenti ir skeptiski – 47 % aptaujāto norādīja, ka tādā gadījumā viņi turpinātu pirkt šos produktus nelegāli internetā, ārzemēs vai no kontrabandistiem, 31 % norādīja, ka atgrieztos pie cigarešu smēķēšanas, bet 6 % – ka pārtrauktu lietot nikotīnu saturošus produktus.
Viedokļi par to, kā karš Ukrainā ir ietekmējis kontrabandas apjomu, dalās. Aptuveni trešdaļa respondentu uzskata, ka degvielas (33 %), alkohola (35 %) un cigarešu (35 %) kontrabanda nav mainījusies, bet aptuveni piektā daļa uzskata, ka kontrabanda ir palielinājusies.
Kaktiņš norāda, ka Latvijas iedzīvotāju tolerance pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir nedaudz samazinājusies – pērn 28% respondentu neuzskatīja, ka kontrabandas preču iegāde ir nosodāma, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču iegāde ir nepieņemama. Savukārt 2013. gadā 46% aptaujāto uzskatīja, ka kontrabandas preču iegāde nav nekas slikts vai nosodāms, savukārt 42% neatbalstīja kontrabandas preču iegādi.
Visvairāk kontrabandas preču ilgstoši ir bijušas cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi, jo 12 % respondentu šā gada aptaujā atzina, ka paši tos pērk, bet vēl 10 % atzina, ka pircēji ir draugi vai paziņas. 4 % respondentu iegādājās kontrabandas degvielu (5 % norādīja, ka to darīja viņu draugi vai paziņas), un 3 % respondentu iegādājās kontrabandas alkoholiskos dzērienus (4 % norādīja, ka to darīja viņu draugi vai paziņas).
Kaktiņš sacīja, ka šogad ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka cīņa pret kontrabandu valstī ir veiksmīga. Šogad tā domā 23 % iedzīvotāju, bet pērn – 31 %. Tajā pašā laikā 52 % iedzīvotāju pauduši viedokli, ka cīņa pret kontrabandu valstī būtu jāpastiprina. Pagājušajā gadā tā domāja 53 % aptaujāto.
Uz jautājumu, kas varētu samazināt tabakas un nikotīna izstrādājumu kontrabandu, 57 % aptaujāto atbildēja, ka to varētu panākt ar zemākām cenām, 26 % – ar stingrāku robežkontroli un muitas kontroli, bet 23 % – ar taisnīgāku akcīzes nodokļa palielināšanu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
