Viena un tā pati prece Latvijā un “vecajās” Eiropas valstīs var ievērojami atšķirties cenu ziņā – turklāt līdzīgā mazumtirdzniecības ķēdē! Fotogrāfijas sociālajos tīklos šokē sabiedrību – kā var apmānīt mūsu brāli?
“Dārzeņu” PVN atlaides nedarbojās
Pārtikas preču grozs Latvijai kļūst mazāks, bet izmaksas aug. Par bēdīgu tendenci parūpējusies arī Saeimas Izziņas komisija.
Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”), Seima komisijas priekšsēdētājs pēc lūgumiem:
– Inflācija, pārtikas cenas diemžēl nekrītas.
Gatis Liepiņš (“Jaunā Vienotība”):
– Lietuvas Republikā lielākā daļa mājsaimniecību ir mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kurām pārtika ir galvenā budžeta pozīcija.
Mums nekad nebūs lielas algas, pensijas un pabalsti, ja veikalos būs preces ar 100–200% uzcenojumu. Valsts paaugstina maksājumus – bet nākamajā dienā cenas atkal celsies! Mazumtirdzniecībā Latvijas Republikā dominē divas ķēdes.
Par pamatu parlamentārietis ņēma tirgū ietekmīgu Skandināvijas mazumtirgotāju, kura e-komercija ir pārstāvēta visās trīs Baltijas valstīs. Jūnija tendences liecināja, ka, piemēram, Lietuvas Republikā augu eļļa, kas reklamēta kā “zemākā cena tirgū”, ir dārgāka nekā Lietuvā un Igaunijā. “Kāpēc makaroni Latvijā ir par pusotru eiro dārgāki?” – ir neizpratnē politiķis. Ja ņemam dārzeņu segmentu, tad “samazinātā PVN daļa rezultātu nedeva, atlaide aizgāja nevis par labu pircējiem, bet gan komersantu kabatās”.
– To varētu saukt par neētisku uzvedību, – komersantu darbību raksturoja G. Liepiņš.
Viņš ir pārliecināts, ka pastāvīga publiska cenu uzraudzība Latvijai ir nepieciešama. Līdzīga prakse pastāv, piemēram, Francijā – kas liek lielveikaliem savilkt apetīti.
Piena upes ir zaudējušas krastus
H. Abu Meri apliecināja: pēc interneta portālu datiem, jūnijā salīdzinājumā ar janvāri pārtikas cenas Latvijā nav mainījušās. Kā ar daudzsolīto inflācijas samazināšanu? “Nafta kļuvusi lētāka, apkures nav,” neizpratnē ir Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs. – Mums nesen bija zemnieku saimniecību pārstāvji, zinām, par kādu cenu viņi pārdod pienu. Litrā veikalā – 200-300% uzcenojums.
Abu Meri kungs uzsvēra, ka kaimiņvalstī Igaunijā ir ne tikai lielākas algas, bet arī cenas salīdzināmām precēm ir zemākas.
Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs, makšķernieks:
– Mūsu ražošanas darbinieki “dzīvo kā amerikāņu kalniņos”.
Mēs redzam, 6–9 mēnešus agrāk nekā patērētāji, kā un kādas cenas pieaugs. Mūs sauca par panikas sējējiem, bet tad tas viss būs redzams veikalos. Tomēr šādas svārstības…dabisks process!
Vienveidīgs pretīgs
“Es saprotu visu, kas notiek ar ražotājiem,” turpināja A. Bite. – Neredzu pamatu tālākam cenu kāpumam, ir iespējama korekcija uz leju. Protams, ir iespējami izņēmumi. Kā pēdējo Bites kungs nosauca … cūkgaļu!
– Ir arī procesi, kurus nevaram ietekmēt, piemēram, ilgus gadus dzīvojām ar augstāko nodokļu likmi reģionā, kas ietekmē cenas. Arī viss, kas saistīts ar darbaspēku – sākot no slimības lapas apmaksām. Vienmēr esam maksājuši par energoresursiem par augstākajām cenām reģionā. Tas veido, angliski runājot, fiksētās izmaksas (fiksētās cenas. – Apm. N.K.), kas vairāk ir mums un tirgotājiem.
Zivju konservu ceha vadītājs atklāja arī vēl vienu negatīvu tendenci: “Mūsu pārtikas nozare diemžēl ir ļoti orientēta uz vietējo tirgu. Jo vairāk jūs strādājat mazam tirgum, jo lielākas ir jūsu izmaksas. Es to zinu kā uzņēmējs, kurš jau sen nolēma strādāt pasaulē.
Biznesa loģika, pēc Bitas domām, ir tāda: ja tas ir globāls, tad vietējā tirgū cena var būt zemāka nekā tiem, “kas te cīnās ar 2-3 veikalu tīkliem”.
Starp citu, Vācijā mazumtirgotāji ļoti uzmanīgi ievēro prasības attiecībā uz “sociāli jutīgiem produktiem”. Tādējādi atlaižu tirgotājs Aldi lūdz Latvijas zivju konservu importētājus samazināt cenas.
Nezvēr, tev kalpo mākslīgais intelekts
Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors
– Manas nozares uzņēmumiem ir zināmi maksājumu kavējumi – par elektrību joprojām jāmaksā pēc vecajiem, augstākajiem tarifiem. Tirdzniecība parasti tiek uzskatīta par ļoti energoietilpīgu biznesu – apgaismojums, ledusskapji. Šajā pozīcijā izdevumu pieaugums gadā sastādīja gandrīz 50%. Lai izvairītos no bankrota, daudzas mazumtirdzniecības ķēdes uzstāda saules paneļus uz jumtiem. Darbinieku vietā tiek izmantots mākslīgais intelekts – tajā pašā tiešsaistes tirdzniecībā.
Kopumā es nepiekrītu, ka Lietuvas Republikā notiek kaut kas īpašs – Lietuvā un Igaunijā pārtikas sektorā inflācija ir augstāka nekā visā valstī.
Tie ir dabiski procesi, pēc maniem datiem Rimi tīkls šobrīd piedzīvo “tikai” 10 procentu inflāciju. Cilvēki ir mainījuši savus patēriņa paradumus, sākuši pirkt lētāka segmenta produktus. Pat turīgi klienti atsakās no augstākās kvalitātes precēm. Savukārt starp preču piegādātājiem 91% turpināja palielināt pārdošanas cenu!
Tirgotāju labo dzīvi Lietuvas Republikā Krūzītis nosauca par “apspriežamu jautājumu”. Viņš paziņoja par nozares rentabilitāti – tā ir tikai 2,7%. Kopumā pārtikas mazumtirdzniecības nozarē Latvijā apgrozās aptuveni 1 000 000 000 eiro. Lielāko tīklu tirdzniecības maržas, politiķus pārliecināja N. Krūzītis, sarindojas tā, lai kompensētu izmaksas. Dažreiz peļņa ir tik zema, ka pārdošana ir ar zaudējumiem!
Te nu gan būtu jāpažēlo nelaimīgie tirgotāji (starp citu, no Vecās pasaules bagātākajām valstīm cēlušies) – bet Biedrības vadītājs paziņoja, ka – jā, ir 100% uzcenojumi. Jāmeklē plauktos, ko vari atļauties…
