Pēc prokuratūras domām, Latvijas pilsone bijusi noteiktas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes locekle, un viņai radusies doma no valsts saņemt nepamatoti lielus bezdarbnieka pabalstus, kā arī palielināt maternitātes pabalstu.
Lai izvairītos no atbildības un slēptu uzņēmuma faktisko vadītāju, sieviete organizēja šī SIA pārreģistrāciju citai personai, lai gan faktiski viņa turpināja vadīt viņa saimniecisko darbību.
Apsūdzētā zināja, ka paredzamais bezdarbnieka un maternitātes pabalstu apmērs ir atkarīgs no mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītā apgrozījuma, tāpēc viņa mākslīgi palielināja apgrozījumu par konkrētu periodu, nosūtīja datus SIA grāmatvedībai, kā arī uz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Pēc tam atbildētājs ar iesniegumu bezdarbnieka pabalsta saņemšanai iesniedza informāciju arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Taču VSAA nolēma pabalstu neizmaksāt acīmredzamās informācijas neprecizitātes dēļ. Tātad bezdarbnieka pabalsts vairāk nekā 10 000 eiro apmērā netika izmaksāts.
Tomēr, izskatot iesniegumu maternitātes pabalsta saņemšanai, VSAA tika maldināta un tomēr viņai izmaksāja 6514,28 eiro.
Pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētā savu vainu neatzina, taču tiesas procesā viņa tomēr atzinās un lūdza vienoties ar prokurori par vainas atzīšanu un sodu.
Daugavpils tiesa sievietei piesprieda sabiedrisko darbu uz 180 stundām. Papildus par labu valstij piedzīta mantiskā kaitējuma atlīdzība 6527,86 eiro apmērā.
