Šogad Rīgas vidusskolu 10. klasēs tiks uzņemti tikai tie skolēni, kuri valsts eksāmenos katrā priekšmetā būs ieguvuši vismaz 35 procentus.
Vecāki un 9. klašu absolventi, kuriem nav izdevies pārvarēt šo barjeru, šādus noteikumus uzskata par nepamatotiem un diskriminējošiem, jo galvenais ir iegūt pamatizglītības sertifikātu, kas nozīmē, ka skolēns var iestāties jebkurā vispārizglītojošā skolā.
Tiesībsargs arī aicina Rīgas domi atcelt šīs prasības, kas ir stingrākas, nekā to pieļauj likums. Rīgas domes Izglītības departaments negrasās neko mainīt, uzsverot, ka tiem, kuri plāno iestāties augstskolā, ir jāmācās vidusskolā, tāpēc viņiem var noteikt stingrākus atlases kritērijus. Turklāt tas neattiecas uz tālmācības un tālmācības programmām. Ir iespējams mācīties arī profesionālajās skolās.
Pēc tiesībsarga domām, pašvaldības rīcība pārkāpj bērnu tiesības uz izglītību vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir tas, ka uzņemšanas kritēriji neatbilst iekļaujošās izglītības būtībai un mērķim, jo skolēniem, kuri ir spējīgi, piemēram, eksaktajās zinātnēs, bet nav pietiekami labi nokārtojuši valodas eksāmenus, faktiski tiek liegta iespēja iegūt vidējo izglītību Rīgā.
Tālmācība un tālmācība nav līdzvērtīga pilna laika izglītībai. Var saprast pašvaldības mērķi uzlabot izglītības kvalitāti, taču nav pieļaujams to uzlabot tādā veidā, ka no vidusskolas tiek izslēgti atsevišķās disciplīnās mazāk spējīgi skolēni. Turklāt uzņemšanas noteikumi tika pieņemti trīs mēnešus pirms mācību gada beigām, apspriešanā neiesaistot skolēnus un viņu vecākus, tādējādi neievērojot labas pārvaldības principus.
