Lai gan Rīga un visa Latvija jau 20 gadus ir Eiropas Savienībā, izrādās, ka Rīgā vēl ne visas dzīvojamās ēkas ir pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām.
Jau daudzus gadus tiek īstenotas programmas, kuru mērķis ir ierīkot ūdensvadus un kanalizācijas kolektorus rajonos, kuros šādu iekārtu vēl nav. Taču pat tur, kur caurules ir izbūvētas, ne visi māju īpašnieki vēlas pieslēgties centralizētajiem tīkliem.
Viss ir atkarīgs no izmaksām. Pašlaik pilsēta piekrīt līdzfinansēt mājsaimniecību pieslēgšanu centralizētajiem tīkliem no 1 līdz 2 tūkstošiem eiro, bet tikai 4., 5. un 6. kārtas projektu ietvaros. (Sīkāka informācija par pieslēguma iespējām atrodama “Rīgas ūdens” mājaslapā.
Taču, pēc “Rīgas ūdens” pārstāvju teiktā, dažkārt šāds pieslēgums, ņemot vērā tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus, var sasniegt 17 tūkstošus eiro.
Citiem vārdiem sakot, rīdziniekiem, kuri vēlēsies novadīt ūdeni centrālajā kanalizācijas sistēmā, papildus būs jāmaksā 15-16 tūkstoši eiro.
Ne visiem Rīgas priekšpilsētu iedzīvotājiem ir šādi līdzekļi. Tajā pašā laikā, galu galā, pēdējo gadu projektu dalībniekiem “Rīgas ūdens” ir ieguvis atļauju kļūt par “vienas pieturas aģentūru” tiem, kas vēlas pieslēgties centralizētajiem tīkliem.
Agrāk (kad bija “daudz logu”), īstenojot šādu projektu pirmo (1.-3. posmu), mājas īpašniekam pašam bija jānāk uz “Rīgas ūdu”, jāsaņem tehniskie noteikumi, pašam jānolīgst projektētājs, tad pašam jāsaskaņo projekts “Rīgas ūdenī”, tad pašam jāatrod būvfirma, kas projektu īstenos, un tad atkal jāpiesakās “Rīgas ūdenī”, lai ūdensvada speciālisti ierodas uz vietas un pārbauda, vai realizācija atbilst nepieciešamajiem standartiem.
Citiem vārdiem sakot, procedūra ir ļoti darbietilpīga un ar daudzām nezināmajām. Tagad jaunā projekta ietvaros “Rīgas ūdenim” ir atļauts to visu veikt pašam.
Taču tiem, kuri nav iekļauti konkrētā projektā, nosacījumi paliek nemainīgi – pašiem jāiet, jāmeklē un jāvienojas. Konkurences padomes darbinieki uzskata, ka nav pareizi visas iespējas dot “Rīgas udenim”. Ja monopolists varēs veikt darbus privātpersonām – no projekta izstrādes līdz nodošanai ekspluatācijā -, tas var kaitēt konkurences videi: atsevišķi projektētāji un būvnieki – individuālie komersanti vai artelas uzņēmumi paliks bez pasūtījumiem. Tāpēc lai māju īpašnieki ar visiem šiem dokumentiem dodas no durvīm pie durvīm un paši meklē projektētājus un būvniekus.
Bet uzņēmējiem konkurences vide ir labvēlīga. Vide var būt labvēlīga, bet aptuveni 6,5 tūkstoši māju, kurās dzīvo 24,5 tūkstoši cilvēku, nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai.
