Finanšu ministrijā notikušajā sanāksmē tika panākta vienošanās, ka pašvaldības saviem iedzīvotājiem varēs izmaksāt primāro palīdzību līdz 3000 eiro apmērā, lai salabotu vai nomainītu vētrā cietušās mājas jumtu un logus, informēja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Trešdien, 9. augustā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar to pašvaldību vadītājiem, kuru teritorijas pirmdienas vētra skāra visvairāk. Puses vienojās par vienotu pieeju, lai sniegtu tūlītēju primāro palīdzību cietušajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem.
Sanāksmē piedalījās Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs un Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins.
Tikšanās laikā pašvaldību vadītāji sniedza detalizētu informāciju par konstatētajām sekām un vētras nodarītajiem postījumiem mājsaimniecībām un pašvaldību īpašumiem. Vissliktākā situācija ir Dobeles novadā, kur spēcīgais vējš un krusa nodarīja postījumus vairākiem simtiem mājsaimniecību, noraujot māju un citu ēku jumtus un izsitot logus. Arī citu pašvaldību vadītāji stāstīja par līdzīgām situācijām un darbu vētras seku likvidēšanā.
Tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka pašvaldības vispirms varēs izmaksāt saviem iedzīvotājiem primāro atbalstu jumtu un logu remontam vai nomaiņai. To saņems visi iedzīvotāji, kuru īpašumam (mājokļiem) vētras laikā tika nodarīti postījumi. Individuālajiem mājokļiem vienreizējo atbalstu varēs izmaksāt līdz 3000 eiro, bet ne vairāk kā 20 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu ēkās atbalsts būs 20 eiro par kvadrātmetru.
Plānots, ka Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajās dienās ierosinās valdībai pieņemt attiecīgos noteikumus.
Papildus šīm iniciatīvām arī pašvaldības varēs lemt par papildu atbalstu saviem iedzīvotājiem katrā atsevišķā gadījumā.
Turklāt pašvaldības varēs pieprasīt līdzekļus saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem dzīvojamās mājas īpašniekam(-iem) vai dzīvokļu īpašniekiem samaksāto izdevumu atlīdzināšanai par dzīvojamās mājas remontu dabas katastrofas seku likvidēšanai saskaņā ar Dzīvokļu palīdzības likumu.
Pašvaldība nodrošina pieteikumā norādīto infrastruktūras objektu ar līdzfinansējumu vismaz 50 procentu apmērā. Pašlaik pašvaldības apkopo informāciju un pieprasa nepieciešamo finansējumu no MOSRD.
Pašvaldības var pieprasīt līdzekļus arī valsts pamatbudžeta asignējumu veidā neparedzētiem izdevumiem katastrofas seku likvidēšanai, dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Vienlaikus pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums zaudējumu novēršanai vismaz 30% apmērā.
Ņemot vērā pašvaldību rīcībā esošos ierobežotos finanšu resursus un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk sniegt finansiālu atbalstu dabas stihijas radīto postījumu seku novēršanai dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem, finanšu ministrs aicināja valsti sniegt lielāku finansiālu atbalstu tām pašvaldībām, kurām dabas stihija radījusi vislielākos postījumus.
Tāpēc jau ir izstrādāti priekšlikumi un tuvākajās dienās valdība veiks grozījumus Ministru kabineta noteikumos, saskaņā ar kuriem liela mēroga dabas katastrofu gadījumā, ja nodarīto zaudējumu apmērs pārsniegs 2% no kārtējā gada pašvaldību budžetā plānotajiem izdevumiem, Ministru kabinets varēs lemt par atšķirīgu pašvaldību līdzfinansējuma apmēru, ne mazāku par 10%. Attiecīgi valsts varēs sniegt palīdzību līdz pat 90 procentu apmērā no izdevumiem.
Tikšanās laikā ministrs arī informēja domes pārstāvjus, ka vētras seku tūlītēja novēršana ir pamats sarunu procedūras piemērošanai, kas ļauj pēc iespējas ātrāk noslēgt attiecīgos līgumus bez konkursa.
Publisko iepirkumu likuma noteikumi pieļauj izņēmuma gadījumus, kad līgumslēdzēja iestāde, ko pārstāv pašvaldība, var piemērot sarunu procedūru, ja neparedzami ārkārtas apstākļi ir radījuši objektīvu situāciju, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, tostarp paātrinātas procedūras, kurās tiek saīsināti piedāvājumu vai priekšlikumu iesniegšanas termiņi.
Par neparedzētiem apstākļiem uzskata neparedzētus apstākļus, kas pārsniedz parasto ekonomisko un sociālo situāciju, piemēram, negadījumus vai dabas katastrofas, kas rada steidzamu vajadzību veikt iepirkumu, lai novērstu neparedzētas ārkārtas situācijas sekas, un šīs procedūras piemērošanas pamatojumam nav jābūt saistītam ar valstī izsludinātu ārkārtas situāciju.
