Bijušajam premjeram Krišjānim Kariņam (JV) šodien būs pēdējā darba diena ārlietu ministra amatā.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru kabineta pārstāve Santa Jirgensone, Kariņš ārlietu ministra amatu ieņems līdz pusnaktij, kad ārlietu ministra pienākumu izpildi uz laiku pārņems Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Kā ziņots, Kariņš pēc Ministru prezidenta amata laika privāto avioreisu skandāla marta beigās paziņoja par atkāpšanos no ārlietu ministra amata.
Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Tāpat Ģenerālprokuratūra marta otrajā pusē paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.
Kā ziņots, šonedēļ par gaidāmo ārlietu ministra amata kandidātu Saeimā, visticamāk, vēl netiks lemts, pēc koalīcijas sanāksmes apliecināja valdības vadītāja Siliņa.
Diskusijas vēl turpinās un Siliņa vēlas būt pārliecināta, ka kandidātam, ko “Jaunās vienotības” politiķe nosauks koalīcijai, būs arī politiskās spējas pārstāvēt Latviju.
Ārlietu ministra amatā nepieciešams aktīvs cīnītājs, kurš ir zinošs politikā, pēc JV vadības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Siliņa, ministra amata kandidāta vārdu joprojām nenosaucot.
Ministru prezidente uzsvēra, ka nemeklē miera laika kandidātu, jo “ir beidzies laiks, kad ārlietu ministrs varēja strādāt mierīgos, vairāk diplomātiskos apstākļos”.
Pašlaik Siliņa vēl turpinot diskusijas ar potenciālajiem kandidātiem, bet konkrētus uzvārdus politiķe nevarot nosaukt.
Tagad notiek intensīvas konsultācijas, bet pēc kandidāta izraudzīšanās premjerministre ar to iepazīstināšot gan JV, gan koalīcijas partnerus, kuru frakcijas jau izrādījušas gatavību pretendentu uzklausīt. Tāpat interesi par nākamo ārlietu ministru izrāda arī opozīcija, piebilda Siliņa.
Kuluāros kā iespējamie kandidāti ārlietu ministra amatam izskanējuši vairāki vārdi – bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV), Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže u.c.
Kuluāros iepriekš pieļauta esošo valdības ministru rotācija. Kā viena versija izskanējusi esošā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) rotēšana uz ārlietu ministra amatu, tādējādi vakantu atstājot posteni Aizsardzības ministrijā. Tomēr “Progresīvo” politiķi norāda, ka rokāde nenotikšot.
Tāpat iepriekš pieļauta iespēja, ka esošā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) varētu ieņemt ārlietu ministra posteni, tomēr Lībiņa-Egnere šādu rokādi esot noraidījusi.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
