Katrs devītais pasaulē ražotais automobilis ir elektrisks. Un, lai gan amerikāņu Tesla nav atvērusi oficiālu pārstāvniecību Latvijā, autobraucēju izvēle ir visai plaša.
Pagājušajā nedēļā Mežciemā, Motormuzejā, sākās Latvijas E-Auto pasākumu sērija. Organizatoru vidū ir Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un vairākas juridiskās personas, kas pārstāv gan to, ar ko var braukt, gan tos, kas par to dod naudu un apdrošināšanu.
33 reižu pieaugums 8 gadu laikā
Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe norādīja, ka Latvijas Republikas transporta nozarei ir nepieciešamas lielākās investīcijas, jo tā ir lielākais siltumnīcefekta gāzu emitents. Risinājums ir automašīnu ar zilām numura zīmēm parādīšanās uz valsts ceļiem. 2023. gadā valstī pirmo reizi reģistrēti 6576 elektromobiļi, kas ir 33 reizes vairāk nekā 2015. gadā. Ar valsts atbalstu iegādātas 1592 automašīnas.
– Diemžēl šīs tehnoloģijas joprojām ir dārgas, tāpēc jaunās programmas būs paredzētas uzņēmējiem un pašvaldībām.
Diemžēl Latvijas kartē joprojām ir “baltie plankumi” uzlādes tīklā, teica Irbes kungs. Tāpēc tagad atbalsta programmas tiek attiecinātas arī uz hibrīdautomobiļiem.
Andris Dambis ir valsts galvenais elektromobiļu eksperts, izgudrotājs inženieris ar padomju pieredzi. Kā viņš ironiski izsakās, visi vēlētos, lai automašīnas mainītos tādā pašā ātrumā kā mobilie tālruņi. Tomēr elektromobiļu jomā viss notiek daudz lēnāk, un ir jānoņem rozā brilles.
Tā vai citādi, mūsdienās, pārejot no iekšdedzes automobiļa uz elektromobili, nav nekādas nepilnvērtības sajūtas. Dinamikai nav nekā slikta, un cik futūristisks ir dizains. Ja vien būtu kur pieslēgties…
Trīs simti kontaktligzdu visai Rīgai
Galvaspilsētas mēra biroja Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks stāsta, ka šobrīd Vecrīga jau ir kļuvusi par elektromobiļu “rezidenci” – pašvaldība tiem ir piešķīrusi priviliģētas stāvvietas tiesības. Papildus autostāvvietu privilēģijām tiem ir atļauts izmantot arī sabiedriskā transporta joslas.
Jā, pilsētā trūkst uzlādes staciju – vispirms jau mikrorajonos, kur dzīvo lielākā daļa rīdzinieku. Esam apstiprinājuši līdzfinansējuma programmu daudzdzīvokļu mājām,” optimistiski sacīja Pulks. – Iedzīvotājiem ir grūti vienoties, bet tas ir iespējams”. Tagad mēra birojs plāno izlozēt 120 jaunas uzlādes vietas uzņēmēju vidū.
Tomēr kopumā ieguvēji būs lielie iepirkšanās centri, kur ielās ir tikai 15 % lādētāju. Poulks kungs arī izvirzīja jautājumu par haotisko elektrisko skrejriteņu atstāšanu nomas uzņēmumu rīcībā – iestādes cenšas panākt to legalizāciju.
“Pirms tu vēl paspēj aiziet pēc maizes, mašīna jau ir piekrauta.”
Latvijā labi pazīstamais elektromobiļu entuziasts Kārlis Mendziņš par ātrās uzlādes iespējām bija optimistiski noskaņots. Viņš atzina, ka virkne uzlādes staciju nav izbūvētas gudri – “pa ceļam uz nekurieni”. Tāpēc prioritāte ir uzlādēt virzienus, kas ved uz lidostu. Kopumā “cilvēks vieglāk saprot eiro nekā kilovatus”. Tāpēc viņi stimulēs vispirms pēc cenas.
Ceļu satiksmes drošības departamenta vadītājs Aivars Aksenoks atgādināja, ka Motormuzejā atrodas pirmais Latvijā pirms 40 gadiem samontētais RAF elektrobuss. Drīzumā kolekcijā būs arī restaurēts 1903. gada elektromobilis!
Axenox kungs uzsvēra, ka jaunā tendence ir elektromobiļu “mazie brāļi”: “Divu mēnešu laikā esam reģistrējuši 30 000 elektrisko skrejriteņu.”
Runājot par drošību, elektromobiļu priekšrocība ir to novitāte, kas nozīmē, ka tie visi ir aprīkoti ar aktīvās un pasīvās drošības sistēmām.
Drošības jautājums attiecas arī uz riepām – elektromobiļiem ir īpašas riepas. Saskaņā ar Mārtiņa Grinberga ekspertu viedokli ir izkristalizējusies tendence uz spēcīgu startu, lielu griezes momentu un svaru (akumulators) – tāpēc ir nepieciešamas jaudīgākas riepas.
Baltijas Mobilitātes alianses vadītājs Aivis Lonskis uzskata, ka ES fondi drīzumā būs pieejamāki tiem sabiedrības locekļiem, kuri vēlas “elektrificēties”. Pirmkārt, tās ir daudzbērnu ģimenes.
Nelabvēlīgākā tendence ir tā, ka Tesla Latvijas Republikā joprojām nav pārstāvēta pie oficiāla dīlera. Tāpēc Ilona Maska smadzeņu atvases nepiedalās elektromobiļu rallijos, kas sākās pavasarī, ilgs visu vasaru un noslēgsies oktobrī.
Par ierakstu
Elektromobiļi Latvijā tiek ražoti jau pusgadsimtu. Šeit ir visi Latvijas elektrobusi:
* RAF-2204. 1974. Priekšējo riteņu piedziņas elektromobilis ar īsu bāzes garenbāzi, kas balstīts uz RAF-2203 un paredzēts darbam maršruta taksometrā. Tika uzbūvēti divi prototipi.
* RAF-2207. 1976-77. Elektromobilis ar maiņstrāvas motoru uz RAF-2203 bāzes. Tika izgatavoti seši prototipi.
* RAF-2910. 1978-80. Elektromobilis, kas balstīts uz RAF-2203, ar sānu durvīm abās pusēs. Maskavas olimpiskajām spēlēm tika izgatavoti seši eksemplāri.
* RAF-2910 “Sunny“. 1980. Elektromobilis RAF-2910, kas aprīkots ar saules baterijām un ko VNIIT uzstādījis Ašhabadā (Turkmenistānā). Divi prototipi tika uzbūvēti pēc Olimpiskajām spēlēm-80.
* RAF-2802. 1982. Īsas garenbāzes priekšējo riteņu piedziņas elektromobilis, kura pamatā ir RAF-22038, paredzēts ekspluatācijai valdības sanatoriju kompleksā. Tika izgatavoti vairāki eksemplāri.
* RAF-2210. 1982-1983. Elektromobilis, kura pamatā ir RAF-2203. Tika izgatavoti vairāki prototipi.
* Quant-RAPH. 1982. Mikroautobuss uz RAF-2203 bāzes, aprīkots ar NPO “Kvant” elektropiedziņu un spēka bloku ar ūdeņraža-gaisa sārmu degvielas elementiem ar jaudu 2 kW un niķeļa-cinka akumulatoru ar jaudu 5 kWh. Izgatavots viens prototips.
* RAF-2803. 1986. Elektromobilis, kura pamatā ir RAF-22038. Tika izgatavoti vairāki prototipi.
70. gadu beigās uz mikroautobusu RAF-2203 bāzes tika radīti arī īpaši elektriskie transportlīdzekļi darbam Maskavas slepenajā pazemes pilsētā ( “Metro-2”). To galvenās iezīmes bija sašaurināta virsbūve (šasija palika standarta) un bīdāmās sānu durvis, kas bija nepieciešamas darbam šauros tuneļos. Transportlīdzekļu aizmugurējās durvis bija sadalītas divās daļās: augšējās veda uz salonu, bet apakšējās – uz akumulatoriem.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
