Šā gada pirmajos sešos mēnešos krāpnieki no iedzīvotāju kontiem jau izkrāpuši 9,5 miljonus eiro. Pieaugot krāpšanas apmēriem, palielinās arī to naudas mūļu skaits, kas palīdz slēpt nelikumīgi iegūtos līdzekļus.
Pēdējo divu gadu laikā jau ir notiesāti 72 mūļi. Katrs sestais bija nepilngadīgais.
Naudas mūļi ir cilvēki, kas caur saviem bankas kontiem “iepludina” nelikumīgi iegūtu naudu, lai gan ir arī citas shēmas. Muli atpelna summas dāvanu karšu veidā vai kriptovalūtā, citi izņem skaidru naudu. Muļu galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk “sadalīt” naudu nelielās summās un noslēpt to, lai bankām un tiesībaizsardzības iestādēm būtu grūtāk izsekot tās ceļu.
Krimināllikums paredz saukt pie kriminālatbildības personas, kas palīdz legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, sniedzot nepatiesu informāciju par šīs naudas piederību un patieso saņēmēju. Naudas mūļi bieži strādā roku rokā ar kibernoziedzniekiem, jo šādi bieži tiek legalizēta no sabiedrības nozagta nauda, stāsta Ieva Herge no Finanšu izlūkošanas dienesta (FIS).
Bankas Citadele pērn rudenī veiktā aptauja liecina, ka 56% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar finanšu krāpniekiem. Pērn četrās lielākajās Latvijas bankās no iedzīvotājiem tika izkrāpti 12,7 miljoni eiro, bet šogad pirmajos sešos mēnešos jau ir izkrāpti 9,5 miljoni eiro. Šogad bankām ir izdevies atklāt un novērst vēl gandrīz desmit tūkstošus krāpšanas mēģinājumu par kopējo summu 6,4 miljoni eiro.
Cik daudz mūļu varētu būt iesaistīti šajos noziegumos? “Pieņemsim, ka no kāda uzņēmuma tiek izkrāpti 150 000 ASV dolāru, kas ir jāsavāc šeit. Šai summai varētu būt nepieciešami 15-20 naudas mūļi. Tagad jūs varat iedomāties, kāds varētu būt to kopējais skaits,” teica Kriminālpolicijas kibernoziegumu nodaļas vadītāja vietnieks Oļegs Filatovs.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
