Kopš septembra sākuma Latvijas izglītības iestādēs būtiski audzis akūtas zarnu infekcijas gadījumu skaits, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Šajā laikā SPKC epidemioloģiski izmeklēja un organizēja pretepidēmijas pasākumus 26 akūtu zarnu infekciju uzliesmojuma gadījumos, ko izraisījuši norovīrusi, salmonellas, adenovīrusi un citi izraisītāji. Visbiežāk uzliesmojumi novēroti dažādās izglītības iestādēs.
15 infekcijas uzliesmojumi tika atklāti pirmsskolas izglītības iestādēs, trīs – vispārējās izglītības iestādēs, četri – darba vietās, kā arī pa vienam gadījumam ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes centrā.
Kā informē SPKC, viens uzliesmojums bija saistīts ar mājas svinībām, lietojot uzturā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā gatavotus ēdienus.
Kopā šādu infekciju uzliesmojumu epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā identificēti 563 slimnieki – vidēji 28 slimnieki uzliesmojumā. Vislielākais inficēto skaits tika konstatēts uzliesmojumā vienā no Rīgas izglītības iestādēm, kur saslima 99 cilvēki – 88 skolēni un 11 darbinieki, tai skaitā virtuves darbinieki.
Pēdējo mēnešu laikā tika novērots šādu infekciju uzliesmojumu pieaugums – četri uzliesmojumi novēroti septembrī, seši – oktobrī, 14 – novembrī, bet decembrī – jau divi.
Vismaz desmit uzliesmojumi, visticamāk, saistīti ar inficēšanos, lietojot uzturā bojātu pārtiku, savukārt citos gadījumos konstatēta infekcijas slimību izplatīšanās kolektīvos kontakta ceļā vai ar inficēto personu piesārņotiem priekšmetiem.
Visbiežākais zarnu infekciju uzliesmojumos konstatētais izraisītājs bijis norovīruss. Ar šo patogēnu saistīti 17 no 26 uzliesmojumiem. Norovīrusu infekcijas gadījumi tiek reģistrēti visa gada garumā, bet visvairāk – aukstajā gada laikā. Visbiežāk norovīrusu infekcijas uzliesmojumus novēro organizētos jeb nosacīti slēgtos kolektīvos – bērnu dārzos, skolās, veselības aprūpes iestādēs un citviet.
SPKC atgādina, ka norovīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīga caureja, spontāna vemšana, sāpes vēderā, neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, kā arī slikta dūša. Norovīrusu daudzums, kas spēj inficēt cilvēku ir niecīgs un vīruss ir ļoti izturīgs vidē, tāpēc slimība ir ļoti lipīga.
Slimība 70% gadījumu sākas ar vemšanu, kas biežāk izteikta bērniem, bet pieaugušajiem – ar caureju. Inkubācijas periods (laiks no inficēšanās brīža līdz slimības pirmajām pazīmēm) ir no 10-12 stundām līdz četrām dienām pēc inficēšanās. Slimība ilgst divas līdz trīs dienas. Īpaši bīstama tā ir zīdaiņiem, maziem bērniem, kā arī cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu izteiktas organisma atūdeņošanās dēļ.
Norovīrusu infekcijas avots ir slims cilvēks. Visbiežāk norovīruss izplatās tieša kontakta ceļā no personas uz personu vai ar piesārņotu koplietošanas priekšmetu starpniecību. Nereti inficēšanās notiek, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, kuru gatavošanas laikā piesārņojis slims pārtikas apritē iesaistīts darbinieks. Tā var būt arī persona, kurai slimība norit bez simptomiem vai vieglā formā. Tā kā vīruss izdalās arī ar atvemtām masām, iespējama tā atrašanās mutes dobumā, kā rezultātā atsevišķos gadījumos nav izslēgta vīrusa izplatīšanās pa gaisu ar mikroskopiskām siekalu daļiņām tuvā kontaktā.
Novērojot norovīrusa izplatību, SPKC speciālisti atgādina par profilakses pasākumiem, lai pasargātu sevi no norovīrusu infekcijas un mazinātu infekcijas izplatīšanos. Ļoti svarīgi ievērot personīgo higiēnu, neļaut bērniem bāzt mutē priekšmetus, kā arī nelietot uzturā nemazgātus pārtikas produktus.
SPKC speciālisti vērš uzmanību, ka ļoti liela nozīme ir atbildīgo personu pareizai rīcībai uzliesmojumu gadījumos izglītības iestādēs
SPKC uzsver, ka nav pieļaujams, ka cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi – caureja vai vemšana – nodarbojas ar ēdienu gatavošanu, pārtikas transportēšanu, sadali, trauku mazgāšanu, kā arī ar cilvēku aprūpi un citu pakalpojumu sniegšanu.