Līdz vasarai gada inflācija Latvijā samazināsies, sasniedzot 10%, pateicoties enerģijas cenu stabilizācijai un pagājušā gada augstajai bāzei, savukārt gada beigās inflācija būs 3-4%, norāda Finanšu ministrija.
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā turpina samazināties – patēriņa cenu indekss šā gada martā pieauga par 17,3 % salīdzinājumā ar 20,3 % pieaugumu februārī. Gada inflācijas līmenis ir zemākais kopš 2022. gada jūnija.
Tomēr Finanšu ministrija uzsver, ka vidējais cenu līmenis nav samazinājies, jo patēriņa cenu gada pieauguma tempa palēnināšanos lielā mērā noteica bāzes efekts. No otras puses, patēriņa cenu līmenis Latvijā salīdzinājumā ar šā gada februāri palielinājās par 0,7%. Kopumā patēriņa cenu attīstība ir prognozējama, un to dinamika atbilst Finanšu ministrijas prognozēm.
Finanšu ministrija prognozē, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē nākotnē turpinās samazināties. Saskaņā ar bāzes tautsaimniecības attīstības scenāriju enerģijas cenu kāpums 2023. gadā nav gaidāms un nebūs papildu inflācijas pieauguma faktors.
Lai gan inflācija pakāpeniski samazinās, gada inflācija Latvijā joprojām ir visaugstākā eiro zonas valstu vidū, un to turpina ietekmēt enerģijas un pārtikas cenu kāpums, norāda Finanšu ministrija. Saskaņā ar operatīvo aplēsi vidējais inflācijas līmenis eiro zonā šā gada martā sasniedza 6.9% un salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad vidējā inflācija bija tuvu 9%, ir būtiski samazinājies.
Gāzes cenas, kas pagājušajā gadā bija galvenais cenu kāpuma cēlonis, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupvērstu tendenci. Tomēr šāds lejupvērsts spiediens uz inflāciju gan Latvijā, gan eiro zonā gaidāms tikai šā gada 2. pusgadā, jo gāzes piegādes līgumi lielākoties tiek slēgti uz ilgāku laiku, lai nodrošinātu pietiekamas piegādes. Tāpēc, ja gāzes cenas saglabāsies pašreizējā līmenī, gaidāms, ka gāzes un siltumenerģijas tarifi šā gada 2. pusgadā samazināsies.
Zemākas gāzes cenas palīdzēs samazināt vidējo inflāciju gan Latvijā, gan euro zonā. Ja gada vidējā inflācija turpmākajos mēnešos samazināsies, pamatinflācija, gluži pretēji, var palielināties. Piemēram, šā gada martā pamatinflācija eiro zonā bija 5.7%, sasniedzot augstāko līmeni eiro zonas vēsturē.
To lielā mērā var skaidrot ar sekundāro ietekmi, ko izraisījušas augstās enerģijas cenas, kas liek ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem pārskatīt savu produktu cenas. Gan vidējā inflācija, gan pamatinflācija euro zonā ievērojami pārsniedz Eiropas Centrālās bankas noteikto inflācijas mērķi, norādot, ka centrālā banka var turpināt paaugstināt procentu likmes.
Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušā gada martu bija ar mājokli saistīto pakalpojumu un preču cenu kāpums par 40.2%, ko ietekmēja lielākas elektroenerģijas, gāzes un apkures izmaksas, Nozīmīgu ieguldījumu inflācijā sniedza arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 24.1%.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
