Latvijas bankas ir gatavas izsniegt aizdevumus, bet uzņēmēji baidās tos ņemt. Ēnu ekonomika un uzņēmēju nevēlēšanās investēt kavē kreditēšanas attīstību. Šādas ir Finanšu nozares asociācijas veiktā pētījuma atziņas. Tā katru gadu aprēķina kreditēšanas indeksu. Neraugoties uz to, ka indeksi jau vairākus gadus pieaug, nozares pārstāvji uzskata, ka kreditēšanas attīstībā mūsu valstī vēl ir daudz darāmā, ziņo Rus.LSM.lv korespondente Viktorija Puškele-Otto.
Latvijas banku spēja izsniegt kredītus un vietējo uzņēmumu vēlme tos ņemt pieaug. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem pēdējos piecos gados šis rādītājs ir palielinājies par 28 punktiem – no 100 līdz 128 punktiem. SEB valdes loceklis Kārlis Danevičs saka, ka ir iespējas vēl pieaugt:
“Mēs redzam, ka Latvija pēdējos gados ir bijusi uz pareizā ceļa. Tiek izmeklēti finanšu noziegumi, un ir pozitīvi precedenti. Uzņēmumi arvien vairāk domā par pievienoto vērtību, un tieši šajās situācijās banka vēlēsies izsniegt aizdevumu”.
Asociācija norāda, ka banku vēlme izsniegt aizdevumus patiešām ir ievērojami uzlabojusies. Pandēmijas dēļ 2020. gadā šis rādītājs strauji samazinājās no 117 līdz 85 punktiem. Pēc tam tas atkal pieauga līdz 118 punktiem. Bet jau pagājušajā gadā tas samazinājās par diviem punktiem. Finanšu nozares asociācija uzsver, ka strauju kreditēšanas izaugsmi kavē uzņēmumu nevēlēšanās investēt – un ēnu ekonomika.
“Mēs redzam, ka būvniecības nozare joprojām cenšas atbrīvoties no kartelēm. Tie ir tieši vai netieši saistīti ar ēnu ekonomiku. Tāpēc iespējas kreditēt būvniecības uzņēmējus ir diezgan ierobežotas. Izrādās, ka no tā cieš arī citi. Būvniecības uzņēmumi Latvijā nav tik caurspīdīgi un elastīgi un neinvestē tik daudz kā Lietuvā vai Igaunijā,” sacīja Danevics.
Finanšu ministrijas vadītājs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) saka – ir skaidrs, ka ir vēl daudz lietu, ko valdība var darīt.
“Uzņēmēju vidū ir tādi, kas strādā pelēkajā sektorā. Mums pret to būs jārīkojas stingrāk. Es domāju, ka mēs atslēgsim skābekli ēnu ekonomikai.”
- gada pandēmijas dēļ ir strauji samazinājusies arī uzņēmēju interese ņemt aizdevumus. Un pagājušajā gadā tā sasniedza 110 punktus – vairāk nekā 2018. un 2019. gadā. Tomēr Finanšu nozares asociācija uzskata, ka uzņēmēji joprojām ir piesardzīgi.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska norādīja uz problemātiskiem punktiem:
“Manuprāt, šobrīd netiek izmantots energoefektivitātes finansēšanas potenciāls, dažādi privātās un publiskās partnerības projekti, kas var dot daudz pozitīva un kas nākotnē būs jāfinansē un jāvirza uz priekšu”.
Finanšu nozares asociācija lēš, ka šogad finanšu sektorā ir pieejami vairāk nekā trīs miljardi eiro, ko varētu aizdot šādiem projektiem.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
