Pirms dažiem gadiem, kad izbrīnā sarauca uzacis frāze Latvijas militāri rūpnieciskais komplekss (MIC). Šodien valstī tiek komplektēti perspektīvi bruņutransportieri Patria 6#6, tiek ražots plašs bezpilota lidaparātu sortiments, un personāls saņem aizsarglīdzekļus, ekipējumu un formas tērpus.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) vakar iesniedza valdībai Aizsardzības nozares pamatlikuma projektu. Anotācijā teikts, ka uz “valsts aizsardzības nozares straujās izaugsmes” militārais departaments tomēr “konstatēja vairākus būtiskus riskus”.
Militārās nozares specifika paredz pastiprinātus drošības pasākumus, piemēram, sprāgstvielu uzglabāšanā, apstrādē un testēšanā; nepieciešamība pēc pastiprinātiem piesardzības pasākumiem, rīkojoties ar klasificētu informāciju. Ir arī nepieciešams “novērst nesankcionētu trešo personu vai citu destruktīvu veidu piekļuvi rūpnieciskās spiegošanas vai tīšas sabotāžas nolūkos”.
Krievija, saskaņā ar Ministru kabineta militārā departamenta sagatavoto dokumentu, tiek turēta aizdomās par “apzināti īstenotām sabotāžas darbībām” ne tikai Ukrainā, bet arī tādās NATO valstīs kā Čehija un Bulgārija. Līdz ar to, lai nodrošinātu nepārtrauktu Nacionālo bruņoto spēku stratēģiskās produkcijas piegādi, ir nepieciešams atšķirīgo likumdošanu reducēt līdz kopsaucējam.
Savukārt Aizsardzības ministrija “dara visu iespējamo, lai veicinātu aizsardzības nozares neierobežotu piekļuvi finanšu nozares pakalpojumiem”. Un, pateicoties jaunajam likumam, I.Mūrnieces nodaļā būs “jauni mehānismi finanšu investīciju piesaistei”.
Aizsardzības ministrijas materiālā ziņots, ka saskaņā ar 2022.gada datiem Lietuvas Republikas militārās rūpniecības kopējā izpildīto pasūtījumu vērtība pārsniedza 100 miljonus eiro (neskaitot investīcijas infrastruktūrā un precēm, kas nav iekļautas speciālajā ES nomenklatūrā ). Jau pirms kara sākuma Ukrainā bija vērojams nopietns pētniecības un attīstības projektu skaita pieaugums aizsardzības nozarē. Kā piemēru var minēt valstij daļēji piederošā (28% akciju) telekomunikāciju koncerna LMT 5G mobilā tīkla darbības uzsākšanu Ādažos.
Aizsardzības ministrija uzskata par svarīgu palielināt militārās ražošanas lokalizāciju arī tāpēc, ka NATO sabiedroto vidū vērojama tendence ierobežot tehnikas un ekipējuma piegādi trešajām valstīm – piemēram, Vācija sākotnēji bloķēja padomju laikā ražoto haubiču sūtījumus, kas dienestā VDR uz Igauniju. Un Kanāda ir aizliegusi militāro tehnoloģiju eksportu uz Turcijas Ziemeļatlantijas partneri, jo baidās, ka tās nonāks Azerbaidžānā, kas gatavojas sākt karu Karabahā.
Protams, ražošanā novērojami piegādes ķēdes pārtraukumi: “Bruņutransportieru ražotājs visbiežāk neražo tur izmantotos dzinējus, ātrumkārbas, ieročus vai sakaru sistēmas, ugunsdzēsības sistēmas un citas platformas drošai darbībai kritiskas sastāvdaļas. ”.
Saskaņā ar jauno likumdošanu tiks vienkāršota iepirkumu konkursu, ieroču programmu apstiprināšanas kārtība utt.. Bet tas nav no labas dzīves. “Latvijā … nav un nevar būt zinātnisko institūtu, kuriem būtu (vai varētu būt) licence pastāvīgam darbam ar stratēģiskām precēm,” norāda Aizsardzības ministrija.
