Argentīnas prezidenta Havjera Milaja plāni ierobežot darba ņēmēju tiesības ir cietuši pirmo sakāvi tiesā, raksta LETA, atsaucoties uz DPA.
Milei dekrēts, kas cita starpā paredz darba tirgus reformas, ir apturēts ar darba apelācijas tiesas pagaidu nolēmumu, trešdien ziņoja vietējie plašsaziņas līdzekļi.
Reformas tiesā apstrīdēja Argentīnas lielākā darba ņēmēju arodbiedrība.
Tiesa konstatēja, ka tik plašas darba tirgus reformas nevar īstenot ar prezidenta dekrētu, apejot Kongresu.
Mediji, atsaucoties uz prokuratūru, ziņo, ka valdība pārsūdzēs tiesas lēmumu.
Decembrī Mealeja parakstītais dekrēts paredz īstenot kopumā 30 pasākumus ekonomikas liberalizācijai, tostarp atcelt vairākus likumus, kas regulē darba un nekustamā īpašuma tirgu.
Ar tiesas nolēmumu tiek apturētas darba tirgus reformas, kas ietver tālejošas izmaiņas, piemēram, tiesības streikot ierobežošanu.
Tā ir daļēja CGT arodbiedrību konfederācijas uzvara. “Šis tiesas lēmums bremzē regresīvās un pret darba ņēmējiem vērstās darba tirgus reformas,” teikts CGT paziņojumā.
Nesen arodbiedrība izlaida ielās tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības liberālo ekonomikas politiku, un aicināja 24. janvārī rīkot vispārēju streiku.
Iepriekšējais streiks, ko organizēja peronistus atbalstošā kreisā CGT, notika 2019. gada maijā, kad visa valsts faktiski bija paralizēta.
Argentīna ir cietusi no nopietnas ekonomiskās krīzes. Inflācija ir pārsniegusi 160 %, un kādreiz pārtikušajā valstī 40 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
