Azerbaidžāna pirmdien apsūdzējusi Armēniju par armijas koncentrāciju pie abu valstu robežas, lai veiktu militāras provokācijas, taču Erevāna Baku apsūdzības noraidījusi kā dezinformāciju.
Pēdējo dienu laikā starp abām valstīm atkal pieaugusi, pēc tam, kad Armēnija pieprasījusi ANO iejaukšanos, lai izbeigtu Kalnu Karabahas blokādi.
“Pēdējās dienās veikta liela ieroču, kara tehnikas un personālsastāva koncentrācija gar valsts robežu nolūkā īstenot vēl vienu militāru avantūru,” paziņojusi Azerbaidžānas Ārlietu ministrija.
Baku arī apgalvo, ka Erevāna esot izvērsusi militāro infrastruktūru Kalnu Karabahā, kā arī apsūdzējusi Armēniju par vēršanos ANO, tādējādi apdraudot miera procesu.
“Azerbaidžāna rezervē tiesības aizstāvēt savu suverenitāti un teritoriālo nedalāmību ar visiem ANO Hartā paredzētajiem līdzekļiem un citiem universālajiem starptautisko tiesību instrumentiem,” teikts ministrijas paziņojumā.
Erevāna noliegusi, ka tā koncentrētu armiju gar robežu vai Kalnu Karabahā, un paziņojusi, ka Azerbaidžānas apgalvojumi neatbilstot realitātei.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku. Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Tikmēr piecus kilometrus garajā Lačinas koridorā bija paredzēts izvietot Krievijas miera uzturētājus, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos starp Armēniju un Kalnu Karabahu.
Jau vairākus mēnešus Erevāna apsūdz Azerbaidžānu, ka tā bloķē Lačinas koridoru, vienīgo zemes ceļu, kas savieno Armēniju un Kalnu Karabahu.
Armēnija un starptautiskās labdarības organizācijas brīdina, ka Kalnu Karabahā izveidojusies smaga humānā situācija, kas turpina pasliktināties, jo arvien lielākā mērā trūkst pārtika, medikamenti un enerģija.
