Jāņogas nogatavojas jūlijā. Daudzi brīnās, kura jāņoga ir organismam labvēlīgāka – balta, sarkana vai melna, un vai ogas krāsa kopumā ietekmē tās īpašības. Redzēsim, kā eksperti reaģēs.
Jāņogas pieder pie augu ģints no ērkšķogu dzimtas. Upenes kopā ar šķiedrvielām un pektīnu satur antioksidantu kompleksu – tie ir C un E vitamīni, polinepiesātinātās taukskābes un polifenoli, kas ogām piešķir tādu krāsu. Speciālisti atgādina, ka šī auga lapas ir ne mazāk noderīgas kā ogas. Tie ir pazīstami ar dezinficējošu, tonizējošu, diurētisku un pretdrudža iedarbību. Dzēriens no tiem piepilda organismu ar vitamīniem un dod spēku, labi nostiprina organismu, kas ir svarīgi, piemēram, pēc slimības.
Sarkanajām un baltajām jāņogām ir tādas pašas īpašības, tās ir tikai nedaudz zemākas par upenēm, jo tajās ir mazāks antioksidantu saturs. Taču šīs ogas satur vairāk B vitamīnu un fitosterīnu. Sarkanajās jāņogās ir lielāks A vitamīna saturs.Baltās jāņogas tiek uzskatītas par hipoalerģiskām, un tās ir grūtāk sabojāt ražas novākšanas un uzglabāšanas laikā. Tas radās sarkano jāņogu dabiskas mutācijas rezultātā.
Pērkot jāņogas, jāpievērš uzmanība pelējuma trūkumam, ogu gatavībai un blīvumam. Tie nedrīkst būt bojāti. Siltā telpā ogas sāk rūgt, tāpēc tās jāuzglabā ledusskapī. Saldētavā tie ir piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Pirms ēšanas ogas kārtīgi jānomazgā – vienā kārtā caurdurī ar tekošu ūdeni, nosusina uz sausa dvieļa.
Jāņogas piesardzīgi jālieto tiem, kuri cieš no kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas peptiskās čūlas, tromboflebīta un paaugstinātas asins recēšanas.