Ar Eiropas līdzfinansējumu 14. aprīlī tika uzsākta tramvaja infrastruktūras rekonstrukcija no Jūrmalas gatves līdz Iļģuciema galapunktam, lai maršrutu pielāgotu zemās grīdas tramvaju ekspluatācijai.
Vispirms bija stabi
Kādu dienu galvaspilsētas vadība devās paskatīties, ko celtnieki bija paspējuši paveikt 3 mēnešu laikā. Vizuāli – ne daudz. Bet galvenos rezultātus ir grūti saskatīt: tie ir zem zemes, tā ir komunikāciju nomaiņa.
Projekts sākotnēji tika sadalīts atsevišķos darbu posmos, lai uzreiz neizrakņātu pusi Iļģuciema un neradītu visaptverošas problēmas tur dzīvojošajiem un strādājošajiem. Lai gan renovācija jebkurā gadījumā rada neērtības – daļa ceļa seguma ir noņemta, automašīnām jābrauc taisni pa “grants” segumu, un gājējiem visur nav atļauts staigāt pa neizrakto bruģi.
Rekonstrukcijas laikā plānots nomainīt visus kontakttīkla balstiekārtas stiprinājuma stabus, un lielā daļā Iļģuciema atzara jaunie stabi vai nu jau ir uzstādīti, vai arī tiem ir sagatavoti pamati ar stiprinājumiem.
Augstā līmenī
Vienlaikus ar sliežu ceļiem jāatjauno visas pazemes komunikācijas un jāmodernizē elektroapakšstacija, kas apgādā tramvaju tīklu no Botānisko dārzu līdz Iļģuciemam un trolejbusu līniju no Jūrmalas gatves līdz Iļģuciemam. Tā kā minētajā posmā tramvaju uz laiku aizstāj autobusi un trolejbusi kursē ar palīgģeneratoriem, bija iespējams pilnībā izņemt no aprites vilces apakšstaciju un demontēt visas tur esošās iekārtas uzreiz, nevis “rindās”.
Pati apakšstacija ir trīs nodalījumu apakšstacija, un no tās tiek baroti pieci dažādi kontakttīkla posmi. Kopumā Rīgā ir 35 vilces apakšstacijas, no kurām piecas tiks rekonstruētas saskaņā ar Eiropas projektu, vēl piecu apakšstaciju rekonstrukcija tiek projektēta, bet sešās apakšstacijās iekārtas jau ir nomainītas. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa apakšstaciju vēl nav atjaunotas.
Plānots, ka tramvaja līnijā no Jūrmalas gatves līdz Iļģuciemam visas pieturvietas būs paaugstinātas, lai pasažieri varētu uzreiz iekāpt tramvajā no perona vai paaugstinātā brauktuves līmeņa, neceļot kājas uz zemās grīdas vagona kāpšļiem.
Trūkstošās pieturas
Taču pašreizējo sešu pieturu vietā būs tikai četras.
Kā paskaidroja projektētāji, tas saistīts ar to, ka pieturas nav iespējams ierīkot sliežu ceļa iekšējos pagriezienos, un paaugstinātā ceļa līmenī nav pieļaujams tās ierīkot pretī izbrauktuvēm no palātām. Tāpēc bija jāmeklē risinājumi, kā izvietot jaunās pieturas.
Ne visi bija apmierināti ar jauno izvietojumu. Piemēram, Dagmāras ielas piecstāvu mājas iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti, ka tramvaja pietura tagad atradīsies gar viņu mājas fasādi. Viņi uzskata, ka no rīta līdz vakaram pie pieturvietas skaļi runās pasažieri un vakaros tur pulcēsies trokšņainas kompānijas. “Rīgas Satiksme” pārstāvji nepiekrīt iedzīvotāju bažām, jo pieturvietu soliņi, par kuriem jau iepriekš ir bijušas plašas sūdzības, nav ērti ilgstošai sēdēšanai. Skrējēji, pēc idejas, tur nedrīkstētu ilgstoši uzturēties.
Kas notiks patiesībā, būs redzams tikai tad, kad līnija tiks nodota ekspluatācijā.
Satiksmes drošības ziņā bažas var radīt Dagmāras ielas un Buļļu ielas krustojums. Pašlaik tieši krustojuma priekšā ir pieturas, un joprojām laiku pa laikam automašīnas tur nepamana tramvaju. Un, ja tramvajs nākotnē sāks iebraukt šajā krustojumā pilnā ātrumā, jo pirms tā vairs nebūs pieturvietu, un ja krustojumā netiks uzstādīti luksofori, iespējamo negadījumu sekas var būt daudz bēdīgākas. Līdz šim, pēc projektētāju teiktā, luksofors šajā krustojumā projektā nav iekļauts.
…Rīgas mērs Vilnis Ķirsis un Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks kopā ar Rīgas Satiksme valdes priekšsēdētāju Džinetu Innusu un valdes locekli Jāni Golubevu plānotāju un žurnālistu pavadībā izstaigāja visus divus kilometrus garās tramvaja līnijas no Iļģuciema līdz Botāniskajam dārzam. Pilsētas vadībai nebija īpašu pretenziju pret būvnieku darbu.
Rekonstrukciju varētu pabeigt oktobrī vai novembrī, tas atkarīgs no laika apstākļiem.
Kā tas bija
Tramvaju uz Ilgciema apkaimi sāka ierīkot pirms Pirmā pasaules kara. Taču tolaik sliežu ceļi veda pa Bāreņu ielu (Bērzu ielu) garām Gagensberga tirgum, tad vijās pa Nometņu, Lapu un Švarcenhofas (Melnsila) ielu, nogriezās uz Kalnciema ielu un tad uz Slokas ielu. Pēc tam tramvajs pa šo ielu brauca līdz Pulka sētai.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā no Rīgas tika rekvizēti un evakuēti ne tikai tramvaji, bet arī tvaika katli, vadi un sliedes.
Tramvajs atgriezās Zadvinē tikai 1922. gadā, bet toreiz Ilgeces atzars tika ierīkots tiešākā veidā, nebraucot uz Āgenskalnu – tas tika ierīkots gar Rankas dambi, un tad tramvajs devās uz Šlokas ielu pie Trīsvienības baznīcas. Vēlāk sliežu ceļi no Rankas dambja tika pārcelti tieši uz Šlokas ielu, kā tie tiek izmantoti arī mūsdienās. Savukārt 1927. gadā līniju pagarināja no Polkas pagalma līdz Ilgciema tirgum, – līdz pašreizējās galapunkta “Iļģuciems” vietai.
Iļģuciema atzarojumā tika veikti periodiski sliežu ceļu remonti, atjaunotas elektroiekārtas, bet visaptveroša rekonstrukcija netika veikta.
Cik tas maksā?
Pašlaik notiek posma no Jūrmalas gatves līdz Iļģuciemam rekonstrukcija zemās grīdas tramvaju ekspluatācijai. Saskaņā ar līguma nosacījumiem tas izmaksā 8 877 714 eiro. Būvuzraudzība – 28 840 eiro. Autoruzraudzība – 38 800 eiro.
Projekta autoruzraudzībai ir jāuzrauga, lai visi darbi tiktu veikti bez neatļautām atkāpēm no Attīstības departamenta apstiprinātās būvniecības dokumentācijas.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
