Cenas Latvijā 2024. gadā: kas kļūs dārgāks, kas lētāks?

Šis gads Latvijas ekonomikā atkal raksturojams kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīvesprieka un vieglas izaugsmes laiks. Tomēr vienā aspektā dzīve kļūs vieglāka – izejvielu cenu kritums, kas sākās aizvadītā gada nogalē, sasniegs patērētājus, norādīja Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Labvēlīga ietekme uz patēriņa cenām izpaudīsies pakāpeniski, to kavē dārgi iegādātie krājumi, uzņēmumu cenu politika – citiem vārdiem sakot, inerce. Ražošanas izmaksu pieaugums ļoti ātri izraisa patēriņa cenu kāpumu, savukārt ražošanas izmaksu kritumu patērētāji izjūt pakāpeniskāk.

Vai inflācija un cenas turpinās pieaugt?

Iztikas izmaksu pieauguma izredzes šogad patiešām ir nedaudz pasliktinājušās, taču nav pamata lielam satraukumam. Īss pārskats par galvenajām norisēm preču tirgos, to iespējamo ietekmi uz Latviju un cenām:

• Šogad vislielāko uzmanību piesaistīja notikumi naftas tirgū, jo īpaši tāpēc, ka tie ir saistīti ar dramatiskiem ģeopolitiskiem notikumiem. Gadu sākušas ar 76 ASV dolāriem par barelu, naftas cenas strauji pārsniedza 90 ASV dolāru un joprojām ir tuvu šim līmenim. Tomēr transporta izmaksas Latvijā daudz vairāk ietekmē degvielas, nevis naftas cena biržā – tās nav viens un tas pats. Dīzeļdegvielas cenas, kas ir ļoti svarīgas mūsu tautsaimniecībai, pēdējo trīs mēnešu laikā biržās nav īpaši mainījušās, jo naftas pārstrādes uzņēmumiem nācās absorbēt lielāko daļu izmaksu pieauguma.
• Mājokļa izmaksas, ko galvenokārt veido elektrības, siltuma un gāzes izmaksas, turpina atspoguļot vispārējo preču cenu kritumu.
• Ļoti svarīgi ir tas, ka gāzes cenas saglabājas tuvu zemākajam līmenim kopš 2021. gada vasaras. Eiropā dabasgāzes cenas ir zemākas par 30 eiro par MWh, kas ir daudz zemāks līmenis nekā tas, kas iekļauts tarifos lielai daļai patērētāju. Tādējādi cenu korekcija siltumenerģijas patēriņam turpināsies arī nākamajā apkures sezonā, bet netiešā ietekme uz citu preču un pakalpojumu cenām izpaudīsies vēl ilgāku laiku.
• Laikapstākļi un atjaunojamo energoresursu jaudas pieaugums turpina samazināt elektroenerģijas cenas, tādējādi labvēlīgi ietekmējot gan patērētāju izmaksas, gan arī netieši – caur komerciālajām izmaksām.
• Kopš marta sākuma kviešu cenas ir palielinājušās par desmito daļu, taču kopējo tendenci kopš 2022. gada rudens joprojām var raksturot kā lejupvērstu. Kviešu un citu graudaugu cenas īpaši spēcīgi ietekmē pārtikas cenas veikalos – tās ietekmē ne tikai graudaugu produktu, bet arī dažādu lopkopības produktu cenas. Kopš pagājušā gada sākuma divu svarīgāko starptautiski tirgoto piena produktu – pulvera un sviesta – tirgos nav vērojamas tādas svārstības, kas varētu būtiski ietekmēt piena produktu cenas veikalos. Tāpēc šajā jomā gaidāma stabilitāte.

Runājot par norisēm, kas nav tieši saistītas ar izejvielu cenām, ilglietojuma preču cenas turpinās pakāpeniski samazināties. Vēsturiski tās ir bijušas stabilas vai drīzāk samazinājušās tehnoloģiju attīstības ietekmē. Pandēmijas laikā cenas strauji pieauga ražošanas un transporta jaudas ierobežojumu dēļ. Tagad tās atgriežas pie ilgtermiņa tendences. Turpretī lielākajai daļai pakalpojumu cenas turpinās diezgan strauji pieaugt, to nosaka darba samaksas kāpums Latvijā.

Ne šogad, ne nākamgad Latvijas tautsaimniecībai cenu pieaugums nebūs būtiska problēma. Atsevišķos mēnešos gada inflācija var būt nedaudz pozitīva vai negatīva. Latvijas tuvāko nākotni var raksturot kā cenu stabilitātes laiku – cenu līmenis nebūs nemainīgs, bet tā pārmaiņas nebūs labklājību būtiski ietekmējošs faktors. Nav šaubu, ka atsevišķu preču un pakalpojumu cenas būtiski mainīsies abos virzienos.

Piemēram, martā siltumenerģijas izmaksas samazinājās par 18,5 %, bet veselības aprūpes izmaksas pieauga par 6,5 %. Kopumā vērojams, ka importa cenu noteiktās izmaksas drīzāk saglabāsies stabilas vai samazināsies. Savukārt viss, kas saistīts ar Latvijas iedzīvotāju laika patēriņu, sadārdzināsies līdz ar algu līmeņa celšanos, rezumēja Strautiņš.