Cenas spiež plauktus: pārtikas produkti Latvijā spītīgi atsakās kļūt lētāki

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pārtikas cenas kopš maija ir visvairāk ietekmējušas kopējo inflāciju Latvijā, apsteidzot iepriekšējo līderi – ar mājokļiem saistītās izmaksas.

Cik ilgi turpināsies pārtikas cenu kāpums? Ekspertu viedokļi dalās.

Mārtiņš Āboliņš, ekonomists:

• Inflācija Baltijas valstīs samazinās, bet cenu spiediens joprojām ir spēcīgs. Straujais patēriņa cenu kāpums ir apstājies, un inflācija Baltijas valstīs kopš gada sākuma ir samazinājusies no gandrīz 20 % līdz nedaudz virs 10 % šā gada maijā.

Tagad galvenais jautājums ir par to, kad pārtikas cenas, kas, neraugoties uz pasaules pārtikas un enerģijas cenu kritumu, 2023. gadā turpināja augt, sāks samazināties (un vai tās vispār sāks kristies).

Pēdējos divos gados pārtikas cenas Baltijas valstīs ir augušas daudz straujāk nekā pārējā Eiropā un pasaulē. Enerģijas cenām samazinoties, var sagaidīt, ka plašāks pārtikas produktu klāsts kļūs lētāks. Tikmēr nepārtikas preču un enerģijas cenas Baltijas valstīs turpina pieaugt par vairāk nekā 10% gadā – tas liecina, ka inflācija vairs nav saistīta tikai ar ārējiem izmaksu faktoriem un pastāv risks, ka tā varētu kļūt noturīga.

Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas nodaļas vadītāja Inguna Gulbe:

• Cenas šobrīd būtu jāsamazina, tā ir taisnība. Taču nevajadzētu domāt, ka šis kritums turpināsies visu laiku un mēs atkal dzīvosim pasakā, kā tas bija pirms šī lielā lēciena… Tā nav un nebūs. Tas vienkārši vairs nav iespējams.

Daudzi izmaksu komponenti ir palielinājušies un nesamazināsies. Kaut ko var panākt uz efektivitātes rēķina, bet arī tam ir robežas. Šobrīd ir grūti izteikt prognozes, bet domāt, ka viss būs lēts, daudz un lielā izvēlē, nav pamatoti.

Noris Kruzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors:

• Šobrīd pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts ar agresīvām akcijām. No otras puses, ja skatāmies uz pasūtījumiem, ko veikali saņem no piegādātājiem par sākotnējām jeb bāzes cenām, tad daudz vairāk runa ir par cenu kāpumu, nevis kritumu.

Vienlaikus patēriņa pārtikas cenu inflācija tuvākajos mēnešos turpinās samazināties par trim līdz četriem procentu punktiem. Lai gan šī tendence ir vienāda, skaitļi var atšķirties atkarībā no tā, cik liels pašlaik ir pārtikas mazumtirdzniecības cenu kāpums. Centrālais statistikas birojs aprēķina inflāciju, sekojot līdzi izvēlēto pārtikas preču grozam, taču pēdējā gada laikā ievērojami mainījušies iepirkšanās paradumi.

Piemēram, vienam veikalu tīklam tika lūgts aprēķināt pārtikas cenu izmaiņas visām tā sortimentā esošajām precēm. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecināja, ka pārtikas cenas maijā salīdzinājumā ar to pašu laiku pirms gada bija pieaugušas par 18 %, veikalu tīkla aprēķini liecināja par 10 % cenu pieaugumu.

Tagad, protams, pārtikas inflācija jau ir zemāka par 10 %. Tas neapšauba vispārējo tendenci, bet liecina, ka datos var būt atšķirības.

Guntis Gūtmanis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs:

• Mēs dzīvojam globalizētā vidē. Tāpēc karš Ukrainā, laikapstākļi un tas, kas notiek pasaules tirgos, ļoti ietekmēs pārtikas cenas.

Prognozes vienmēr ir tikai prognozes. Ja atceramies, kas notika Kovid-19 laikā, kad robežas vienkārši aizvērās un neko nevarēja aizvest līdz tam, kas notiek karā Ukrainā, es domāju, ka ekonomikas analītiķi drīzumā var palikt bez darba, jo viņu prognozes var gan piepildīties, gan nepiepildīties.

Lauksaimniecībai ir jādara viss iespējamais, lai mēs varētu sevi pabarot. Mums ir jānodrošina, lai mums būtu pilnīga lauksaimnieciskā ražošana, lai mēs varētu sevi uzturēt, jo tas ir nacionālās drošības jautājums. Mēs redzam, ka Ukrainā tas pašlaik ir ļoti jūtams, un tas ir tas, kam mums vispirms ir jāpievērš uzmanība.

Raimonds Okmanis, Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs:

• Mēs nedrīkstam aizmirst Ukrainas kara ietekmi, jo tieši tur sākās ievērojamais pārtikas cenu kāpums.

Es personīgi uzskatu, ka tā ir cena, kas mums jāmaksā par šo karu. Runa ir par mūsu drošību. Tāpēc arī pircējiem būtu jāsaprot, ka ne jau veikala īpašnieks ir tas, kas paaugstina šīs cenas. Cita starpā tā ir cena par mūsu miera saglabāšanu un jautājumu, kā apturēt agresoru Ukrainā, tāpēc mums jābūt iecietīgiem.