Latvijas ostu kravu apgrozījums turpina samazināties. Kopumā valsts transporta nozarei neveicas labi.
Ogļu vairs nav
Šā gada pirmajos sešos mēnešos Rīgas ostas kravu apgrozījums bija 9,638 miljoni tonnu, kas ir par 14,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina ostas dati.
Šajā periodā ostā pārkrauts visvairāk beramkravu – 5,387 miljoni tonnu (-19,1%). Ģenerālkravu pārkraušana bija 3,719 miljoni tonnu (-3,7%), bet šķidro kravu pārkraušana – 531,2 tūkstoši tonnu (-33,2%).
Sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrāva 1,163 miljonus tonnu akmeņogļu (2,1 reizi mazāk), 2,315 miljonus tonnu konteinerkravu (-1,9%), 485,6 tūkstošus tonnu naftas produktu (-33,6%).
Pārkrauts arī 1,251 miljons tonnu kokmateriālu (-10,8%), 742,9 tūkstoši tonnu koksnes granulu (+1,5%), 1,239 miljoni tonnu graudu un graudu produktu (+20%).
2022. gadā Rīgas ostas kravu apgrozījums bija 23,52 miljoni tonnu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2021. gadā, tostarp 11,32 miljoni tonnu pirmajā pusgadā.
Arī Klaipēdas pārvadājumu apjoms ir sarucis
Arī Rīgas galvenā konkurente reģionā – Klaipēdas osta – pirmajā pusgadā sagaidīja kritumu. Šajā periodā tika pārkrauti 16,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10 % mazāk nekā tajā pašā periodā pērn (18,1 miljons tonnu), liecina Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas provizoriskie dati. Paredzams, ka gada kravu apgrozījums varētu samazināties par 16%, bet galīgie rezultāti ir atkarīgi no rūpniecības eksporta, ražas un citiem faktoriem.
Darbības rezultātus ir ietekmējis straujš mēslošanas līdzekļu pārkraušanas apjoma samazinājums un valsts rūpnieciskā eksporta kritums.
Šogad Klaipēdā pārkrāva 3,6 miljonus tonnu šķidro kravu (par 4 % mazāk), 4,2 miljonus tonnu beramkravu (par 22 % mazāk) un ģenerālkravu iekraušana samazinājās par 6 % – līdz 8,4 miljoniem tonnu.
Šogad ostā pārkrauto minerālmēslu skaits samazinājās par 80%, ro-ro kravu skaits – par 15%, bet konteineru kravu skaits pieauga par 1%, sašķidrinātās dabasgāzes kravu skaits – par 32%, bet graudu kravu skaits – par 53%.
Transporta stagnācija
Tikmēr starptautiskā riska pārvaldības sabiedrība Coface ir publicējusi ziņojumu par situāciju transporta nozarē Baltijas valstīs.
Ziņojumā teikts, ka Baltijas valstu transporta nozares perspektīvas raksturo stagflācija: joprojām augstas enerģijas cenas un zems ekonomiskās izaugsmes potenciāls tuvākajā nākotnē. Lai gan pasažieru aviopārvadājumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies, šā gada pirmajā ceturksnī visās Baltijas valstīs tas ir samazinājies un nav spējis atgriezties pirms pandēmijas sasniegtajā līmenī.
Lietuva ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur vērojami ievērojami uzlabojumi vairākās transporta nozares apakšnozarēs. Piemēram, īpaši straujš pieaugums kopš pagājušā gada beigām vērojams sauszemes kravu pārvadājumos, kuru apjoms ir atgriezies līmenī, kāds pēdējo reizi bija vērojams 2021. gada otrajā ceturksnī. Tajā pašā laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Lietuvā pagājušajā gadā samazinājās par 39%, kas daļēji skaidrojams ar sankciju režīmu pret Krieviju un Baltkrieviju. Līdzīga situācija ir arī Latvijā, kur 2023. gadā tiek prognozēts vēsturiski zems dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms.
Globāli
Pasaulē transporta un loģistikas nozarē riska līmenis joprojām ir augsts. Coface eksperti skaidro, ka transporta nozari pašlaik negatīvi ietekmē inflācija, lēnāka ekonomikas izaugsme un bezdarbs. Transporta un loģistikas nozarei tas nozīmē mazāku pieprasījumu un mazāk kravu. Situācija joprojām ir sarežģīta arī gaisa transporta nozarē, kas pēdējos gados ir vājinājusies pandēmijas izraisītās situācijas dēļ. Tādējādi kopējie riski joprojām ir augsti augsto enerģijas cenu un vājā globālā pieprasījuma dēļ.
Transporta nozarē gaisa transports ir tas segments, ko pandēmija skāra visvairāk, un tāpēc pašlaik tas piedzīvo visdinamiskāko atveseļošanos, tomēr kopējā situācija ir sarežģīta. Piemēram, Baltijas valstīs gan pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, gan šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams kopējā pasažieru skaita kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni. Lai gan kopumā komerciālo lidojumu skaits ir palielinājies un šobrīd pārsniedz līmeni pirms Kovid-19, aizņemtība joprojām ir zemāka. Piemēram, Āzijas un Klusā okeāna reģionā kopējais pasažieru skaits 2023. gada aprīlī bija 2,7 reizes lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, taču joprojām ir zemāks nekā pirmsvīrusa līmenī, piemēram, šā gada aprīlī tas bija par 18 % mazāks nekā 2019. gada attiecīgajā mēnesī.
Medus piliens darvas mucā
Pozitīva zīme aviācijas nozarei ir ziņas par ASV un Rietumeiropas aviokompāniju veiktajiem apjomīgajiem jaunu lidmašīnu pasūtījumiem, kas dažās valstīs, piemēram, Francijā, ir uzlabojušas nozares riska novērtējumu. Coface eksperti norāda, ka šādas tendences ietekmē bažas par ietekmi uz vidi, kā arī vēlme samazināt reaktīvās degvielas izmaksas, kas motivē aviosabiedrības atjaunot savus gaisa kuģu parkus.
Tas neattiecas uz jūras kravu pārvadājumiem, kuriem pēdējie divi gadi ir bijuši lielā mērā veiksmīgi, bet tagad aktivitāte samazinās. Okeāna kravu pārvadājumu likmju kritums, augstās enerģijas izmaksas un stagnācija ietekmē okeāna pārvadātāju finanšu rezultātus. Piemēram, nozares flagmaņu Maersk un CMA CGM ieņēmumi 2023. gada pirmajā ceturksnī samazinājās attiecīgi par 26 % un 30 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Perspektīvas nav spožas
Eksperti skaidro, ka šo ieņēmumu samazinājumu galvenokārt nosaka cenu ietekme (fraktēšanas tarifu kritums), savukārt kravu apjoms samazinās mazāk. Piemēram, konteineru pārvadājumu indekss no 2023. gada janvāra līdz 2023. gada aprīlim ir samazinājies tikai par 3 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šis apjomu kritums daļēji tiek pārnests uz dzelzceļa un autotransportu, kas jo īpaši tiek izmantots kravu pārvadāšanai no ostām.
Savukārt kravu pārvadājumus pašlaik labvēlīgi ietekmē zemākas enerģijas un degvielas izmaksas, kas ir zemākas nekā 2022. gadā, ļaujot jūras, dzelzceļa un autotransportam daļēji kompensēt kravu pārvadājumu apjoma samazināšanos.
Faktori, kas negatīvi ietekmē transporta nozari, pēc ekspertu domām, tuvākajā laikā nemazināsies. Piemēram, tuvākajā nākotnē gaidāma turpmāka globālās izaugsmes palēnināšanās, un stagflācija saglabāsies globālajā dienaskārtībā vismaz līdz 2023. gada beigām. Jāņem vērā, ka situācija enerģijas tirgū pēc pagājušās ziemas enerģijas cenu krīzes joprojām ir saspringta – un cenu līmenis, visticamāk, saglabāsies augsts.
