TV24 raidījumā “Uz strīpas” kāds skatītājs, kura dēls ar ģimeni dzīvo Vācijā, jautāja raidījuma viesim, Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidentam Henrikam Danusevičam par pārtikas cenu atšķirību Latvijā un Vācijā: “Kad mans dēls atbrauc uz Latviju, viņš ķērās pie galvas un teica – mammu, kā tu vari kaut ko nopirkt par tādām cenām? Un vēl – kāpēc Francijai izdevās ātri noregulēt cenu pieauguma līmeni, bet mēs neko nevaram izdarīt? Cik ilgi pensionāri to izturēs?”
“Divas lietas. Pirmkārt, algas nekur netiek regulētas – vismaz Eiropas Savienībā (ES). Ir atsevišķas valstis ārpus ES, kas nosaka produktu, tā saukto pirmās nepieciešamības preču, cenas, bet tās ir atsevišķas valstis ārpus ES.
Attiecībā uz cenām, protams, ja cilvēks Vācijā katru dienu iepērkas vienā un tajā pašā “Lidl”, tad, paskatoties un aizbraucot uz “Rimi”, viņš redz pavisam citas cenas un tad uzdod šo jautājumu.
Bet šeit tas ir jautājums par pirktspēju. Mēs zinām, kādas algas ir Vācijā, kur 3600 eiro tiek uzskatīti par normālu algu, mēs varam paskatīties vēl tālāk uz Norvēģiju – tur arī ir augstākās cenas un augstākās algas. Jo ar katru algas palielinājumu palielinās arī produkta cena, jo darbiniekam, kas ražo un tirgo, arī ir jāmaksā lielākas algas.”
Kas palīdzētu samazināt pārtikas cenas – varbūt ir kādas metodes, piemēram, konkurences veicināšana? Uz šo raidījuma vadītāja jautājumu Danusevičs atbildēja, ka Latvijā šobrīd ir vērojams preču vidējo cenu kritums un visu nosaka pircēju izvēle, kurā veikalā iepirkties.
“Protams, pircēju izvēle ietekmē veikalus. Cita lieta, ja tas ir globāls tīkls. Tad, protams, šeit ietekme ir salīdzinoši neliela, ja vien nav vispārējs boikots, kā tas reiz bija pie mums noteiktu iemeslu dēļ, tad, protams, tīkls to izjūt. Bet šajā gadījumā mēs jau redzam, ka Skandināvijas valstis cīnās ar globālajiem ražotājiem, kuri joprojām maksā nodokļus Krievijā. […] Ja pircēji ir neaktīvi, tad attiecīgi viņi dzīvo ar tām cenām vai produktiem, ko var atļauties,” sacīja Danusevičs.
Protams, pastāv arī cilvēku pietiekamības problēma. “Es negribu apvainot valdību, es ceru, ka jūs tagad neskatāties raidījumu….. Ja jūs saņemat algu 10 000 eiro, jūs nesaprotat cilvēku, kurš saņem algu 1000 eiro. Tāda ir sapratne! Mums bija sarunas arī par to pašu neveselīgo depozītu… Pārvaldes vadītāja saka: vai ir grūti veikala pārdevējai mazliet palīdzēt savākt atkritumus no depozīta, es arī mājās reizēm kaut ko tīru? Ja saņem 10 000, tas var būt jautri, prieks. pārģērbties par ubagu un sēdēt uz ielas, tas arī ir atpūtas veids…… Bet vai tas ir cilvēka ikdienas pienākums?”, – norādīja eksperts.
