Dienvidkorejā valdošās Tautas varas partijas līderis Hans Donhuns piektdien pieprasīja valsts prezidenta Juna Sukjola atkāpšanos no amata viņa īslaicīgi izsludinātā karastāvokļa dēļ, brīdinot, ka Juns rada lielu apdraudējumu valstij.
Valdošās partijas līdera izteikumi gandrīz garantē to, ka pietiekami daudz parlamenta deputātu sestdien nobalsos par prezidenta impīčmentu.
Hana izteikumi piektdien bija pretēji viņa ceturtdien paustajam, ka viņš bloķētu impīčmentu. Cits šīs partijas līderis uzstāja, ka visiem 108 deputātiem no Tautas varas partijas jābūt vienotiem, lai atbalstītu Junu sestdienas balsojumā.
Hans piektdien sacīja, ka Juna atteikšanās atzīt, ka viņš rīkojies nepareizi, otrdien izsludinot karastāvokli, pamudinājusi mainīt nostāju.
“Ņemot vērā jaunus faktus, es uzskatu, ka prezidenta Juna Sukjola amata pienākumu ātra apturēšana ir nepieciešama, lai aizsargātu Korejas Republiku un tās tautu,” sacīja Hans.
Valdošās partijas līderis sacīja, ka prezidents nebija personīgi rīkojies pret armijas amatpersonām, kas bija “nelikumīgi iejaukušās”. “Turklāt viņš neatzīst, ka šis nelikumīgais karastāvokļa likums ir nepareizs,” sacīja Hans.
“Tātad, ja prezidents Juns turpina palikt amatā, tad pastāv ievērojams risks, ka var tikt atkārtotas [..] līdzīgas ekstrēmas darbības, kas var pakļaut lielām briesmām Korejas Republiku un tās pilsoņus,” sacīja valdošās partijas līderis.
Dienvidkorejas parlamentā sestdienas vakarā ir paredzēts balsojums par prezidenta Juna Sukjola impīčmentu saistībā ar viņa īslaicīgi izsludināto karastāvokli.
Juns otrdien izsludināja karastāvokli, bet trešdienas rītā to atcēla pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.
Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai. Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.
Kopš Dienvidkorejas pārejas uz demokrātiju astoņdesmito gadu beigās šī bija pirmā reize, kad šīs valsts prezidents bija izsludinājis karastāvokli.
Reaģējot uz karastāvokļa izsludināšanu, opozīcijas partijas iesniedza priekšlikumu par prezidenta impīčmentu.
Opozīcijai ir ievērojams vairākums parlamentā. Lai par impīčmentu nobalsotu tam nepieciešamais divu trešdaļu deputātu vairākums, pietiktu ar dažu Tautas varas partijas deputātu pievienošanos šim solim.