Pārtikas cenas kļuvušas augstas ne tikai sociālajā, bet arī politiskajā līmenī. Lai gan politiķi un sabiedrība sūdzas par nepamatoti augstām pārtikas preču cenām veikalu plauktos, šajā jomā neko nav plānots darīt, vēsta TV3 .
Otrdien saņēmām pozitīvas ziņas par dzīves dārdzības samazināšanos. Jūnijā gada inflācija atkal bija viencipara skaitlis, un ir skaidrs, ka ilgstoši nepatīkamā tendence laužas, taču bažas rada augsto pārtikas cenu noturība.
Burkāni, sīpoli, bumbieri, cukurs. Statistiķi aprēķinājuši, ka daudzi produkti joprojām ir krietni dārgāki nekā pirms gada. Arī apelsīni, baltmaize, majonēze, saldēti dārzeņi. Pārtikas segmentā cenas gada laikā pieauga vidēji par 14,4%, kas ir krietni augstāks par kopējo inflāciju.
Tas ir, ja salīdzina jūniju ar pagājušā gada jūniju. Raugoties daudz īsākā laika posmā, pārtikas cenas pēdējos mēnešos vidēji ir sākušas nedaudz samazināties, taču to noturība ir pārsteidzoša, ņemot vērā to, ka enerģijas cenas ir strauji kritušās un pārtikas cenas pasaulē vairs īsti neatspoguļo to, ko mēs redzam. mūsu veikali. Arvien vairāk uzmanības pievērš gan ekonomisti un citi eksperti, gan politiķi, tam visam nav saprātīga ekonomiska izskaidrojuma. Finanšu ministrs pat teica, ka te redzama tikai vēlme pelnīt.
“Es redzu, ka pārtikas ķēdēm ir jāpārskata savi uzcenojumi un attiecīgi jārīkojas. No minimālā sastāva viņiem cenas vajadzētu iesaldēt, nevis celt. Ko viņi tagad dara,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Lauksaimnieku organizācijas un ražotāji arī kritizē tirgotājus par augstajiem uzcenojumiem. Lielie mazumtirdzniecības tīkli, nonākuši sabiedrības kritikas krustugunīs, “uzmet bumbu” uz iepriekšējiem ķēdes posmiem – zemniekiem un pārstrādātājiem, kas ražo noteiktus pārtikas produktus, necenšoties un nesteidzoties samazināt tiem cenas.
Divi lielie mazumtirgotāji Rimi un Maxima nolēma, ka viņu vietā ar žurnālistiem varētu runāt arodbiedrības izpilddirektors Noris Krūzītis. Viņš uzsver, ka piegādātāji labprātāk nogaida ar cenu izmaiņām, un ir tādi, kas pat nāk klajā ar lūgumiem to paaugstināšanai.
“Lai cenas Latvijā kristu uz leju, tam būtu jānotiek gandrīz visā pārtikas piegādes ķēdē no lauka līdz letei un būtu jābūt diskusijām starp tirgotājiem un ražotājiem, varbūt pat sīvām diskusijām, lai nonāktu pie pareizā ceļa. lēmumu, bet šobrīd tas absolūti nenotiek,” stāsta Krūzītis.
Uz jautājumu, kāpēc šādas sarunas vispār nenotiek, viņš atbild: “Jo joprojām ir tāda ilūzija, ka es varu pārdot preci par jebkuru naudu.”
Lai gan neapmierinātība ir liela, valdība nedomā iejaukties šajos procesos. Atbildot uz jautājumu, vai šajā situācijā var kaut ko darīt, viņš apgalvo: “Jā, jā, man pastāvīgi uzdod šo jautājumu. Vienīgais, kas ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība šim procesam pievērstu uzmanību, un, protams, arī iedzīvotāji ar savu maciņu var spriest, balsot vai nebalsot. Protams, valsts pāreja uz viena vai otra, tā teikt, cenu procesa regulēšanu būs ārkārtīgi radikāls solis. Tas nebūtu ļoti labi, un es to negribētu.”
Pēc ministra teiktā, Konkurences padome šobrīd vērtē izmaiņas pārtikas nozarē, un tikai pēc šo atziņu uzklausīšanas valdība spriedīs, kas ir jāuzlabo. Konkursa uzraugi savu darbību plāno beigt līdz gada beigām.
