Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā augusi jau trīs mēnešus pēc kārtas. Līdzīgas tendences vērojamas arī kaimiņvalstīs un Polijā. Portāls skaidro, ar ko tas saistīts un kādas ir prognozes par turpmāko elektrības cenu attīstību.
Elektroenerģijas pārvades operatora AS “Augstsprieguma tīkls” apkopotie dati liecina, ka šā gada jūlijā vidējā elektroenerģijas cena attiecībā pret jūniju visās Baltijas valstīs palielinājusies par 7%. Aizvadītajā mēnesī Latvijā un Lietuvā vidējā elektrības cena bijusi 97,93 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet Igaunijā par pāris centiem zemāka – 97,88 eiro/MWh.
Diemžēl jūlijs ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad elektrības cenas Baltijā ir augušas. Salīdzinājumā ar aprīli gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā elektroenerģija aizvadītajā mēnesī ir maksājusi par aptuveni 62% vairāk. Taču vai noticis kas ārkārtējs vai tās ir vienkārši sezonālas svārstības?
Izstrādes kritums, karstums un remonti
Visos pēdējos trīs mēnešos Baltijā iezīmējies kopīgs cenu kāpumu veicinošs faktors – elektroenerģijas izstrādes kritums vietējā tirgū. Energokoncerna “Latvnergo” elektroenerģijas tirgus apskatā par maiju norādīts, ka, lai arī ģenerācija saules elektrostacijās Latvijā strauji kāpusi par 95%, salīdzinot aprīli, absolūtajās vērtībās tā nespēja kompensēt hidroelektrostaciju ģenerācijas kritumu par 42% un vēja staciju izstrādes samazinājumu par 33%.
Arī jūnijā turpinājies elektroenerģijas izstrādes kritums, kas attiecīgi veicinājis cenu kāpumu. Jūnijā Latvijā vēja enerģijas izstrāde kritās par 20%, saules izstrāde par 7%, bet hidroelektrostaciju izstrāde par 66%, salīdzinot ar maiju.
Tāpat “Latvenergo” atzīmē, ka saskaņā ar “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” datiem jūnijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 22% zem normas, līdz ar to arī ūdens pietece bija 26% zem daudzgadu vidējā šī perioda līmeņa. “Jūnijā ūdens pietece Daugavā turpināja lejupvērstu tendenci, nokrītot par 66% pret iepriekšējo mēnesi līdz vidēji 298 m3/s,” teikts apskatā, tomēr piebilsts, ka šis rādītājs ir par 50% augstāks nekā šajā periodā pērn.
Savukārt par Baltijas elektrības cenu kāpumu jūlijā “Augstspsprieguma tīkla” eksperti norāda, ka to izraisīja elektroenerģijas izstrādes samazinājums, kas sakritis ar augošu pieprasījumu. Tāpat to veicinājuši ar Somijas-Igaunijas savienojuma “Estlink-2” remontdarbiem saistīti ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās.
“2024. gada jūlijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 97,93 eiro/MWh, kas ir par 7% vairāk nekā jūnijā un attiecībā pret 2023. gada jūliju cena ir par 17% augstāka,” informē “Augstsprieguma tīkls”.
Bet elektroenerģijas tirgotāja “Enefit” juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš piebilst, ka enerģijas patēriņa kāpumu visā Baltijā paaugstināja lielais karstums, kas nav atkāpies visu jūliju.
“Tāpat kā vasaras sakumā galvenais faktors, kas veicināja elektroenerģijas cenu kāpumu, bija aktīva dzesēšanas iekārtu izmantošana iekštelpās.
Vienlaikus saules, vēja un hidroenerģijas ražošana nespēja segt augošo elektroenerģijas pieprasījumu, tāpēc iztrūkstošo apjomu nācās kompensēt, darbinot dārgākas termoelektrostacijas. Tāpat arī turpinājās dažādi traucējumi enerģētikas infrastruktūrā,” stāsta Vērdiņš.
Pieprasījums lielāks par saražoto
“Enefit” eksperts arī atzīmē, ka enerģijas pieprasījums jūlijā auga līdz 481 gigavatstundām (GWh), bet Latvijas spēkstacijās saražoti vien 52% no šī apjoma. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa jeb 101 GWh no šī apjoma iegūta hidroelektrostacijās. Tikmēr vēja enerģijas ieguvi jūlijā būtiski samazināja salīdzinoši mērenie laikapstākļi.
“Iztrūkstošā enerģija tika importēta no Lietuvas un Igaunijas, kas šobrīd arī cīnās ar dažādiem tehniskiem izaicinājumiem. Attiecīgi ir samazinātas gan ražošanas gan elektrības pārvades jaudas. Diemžēl prognozes liecina, ka arī augustā gaisa temperatūra Baltijā būs virs ierastās normas, tāpēc visticamāk elektroenerģijas pieprasījums un tās cenas saglabāsies augstas,” norāda “Enefit” eksperts.
Tāpat viņš aicina ņemt vērā, ka mērenie laikapstākļi samazināja vēja enerģijas ražošanu arī Ziemeļvalstīs, kas parasti ir galvenais lētās enerģijas importa avots, vienlaikus hidroelektrostaciju rezervuāri bijuši izsmelti. Līdz ar to jūlijā veidojās elektroenerģijas deficīts, kas bija jākompensē ar dārgākām alternatīvām, palielinot elektroenerģijas cenas ne tikai Skandināvijā, bet arī Baltijas valstīs. Arī Vērdiņš, kā vēl vienu cenu kāpumu veicinošu faktoru, piemin “Estlink 2” nedarbošanos.
“Visi šie apstākļi liek secināt, ka tuvākajā laikā nevar gaidīt elektroenerģijas cenu kritumu. Reālistiskais scenārijs paredz, ka tuvāko sešu mēnešu laikā vidējās mēneša cenas Latvijas cenu zonā svārstīsies no 76 līdz 120 eiro par megavatstundu,” prognozē “Enefit” juridisko klientu segmenta vadītājs.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
