Starptautiskā lidosta “Rīga” šogad var pieņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu, taču visi mēģinājumi atjaunot kravu plūsmu iepriekšējā līmenī pēc kara sākuma Ukrainā pagaidām nav vainagojušies panākumiem, aģentūru LETA informēja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odinja.
“Krievijas gaisa telpa joprojām ir slēgta, un gaisa pārvadātāji nevar lidot uz šejieni tieši no Ķīnas. Turklāt tas, visticamāk, nemainīsies arī tuvākajos gados, un ir jādomā par alternatīvām iespējām. Diemžēl tās attīstās lēni, jo bieži vien apvedceļi ir vienkārši nerentabli,” sacīja lidostas vadītājs.
Nesen tika veikti izmēģinājuma lidojumi, taču tika secināts, ka tie joprojām ir nerentabli, salīdzinot ar alternatīviem piegādes veidiem. Tāpēc lielākā daļa Eiropā ielidojošo gaisa kravu pašlaik tiek transportētas uz citām lidostām un Latvijā ierodas pa sauszemi.
Odinja uzsvēra, ka tāpēc, ņemot vērā Ķīnu, joprojām ir jādomā par citām darba jomām.
“Mēs turpinām strādāt pie dažādām iespējām, un ceram, ka kaut ko dos arī Latvijai piešķirtā pirmā kategorija ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) auditā, jo tā paver iespēju Latvijas pārvadātājiem veikt tiešos lidojumus uz Ameriku, arī amerikāņu puse ir ieinteresēta veikt lidojumus uz Rīgu. Šādi pārvadājumi vienmēr ir sadarbības stāsts, jo mūsu pārvadātājiem ir jāmeklē partneri otrā pusē, lai aizpildītu šīs lielās starpkontinentālās lidmašīnas. Kravu pārvadātāji izrāda interesi un, iespējams, būs pirmie, kas sāks lidojumus uz ASV,” sacīja lidostas vadītājs.
Arī pasažieru aviopārvadājumi, pēc viņas teiktā, var būt perspektīvi, jo pašlaik redzams, ka pieprasījums Amerikas virzienā ir, bet piedāvājuma praktiski nav. Ir pietiekami daudz pasažieru, kas katru mēnesi dodas uz Ameriku un izmanto Frankfurtes, Minhenes, Amsterdamas vai Helsinku lidostas.
Odinja uzsvēra, ka šobrīd nevienai no Baltijas valstīm, izņemot Latviju, nav FAA kategorizācijas, tāpēc pat teorētiski tie nevar lidot tieši uz ASV.
“Tā ir mūsu iespēja, ko mums vajadzētu izmantot tuvākajos gados un uzsākt šos lidojumus. Ja mums būs savienojošie lidojumi uz Palangu, Turku un citām mazākām lidostām, mēs varēsim no tām iegūt pasažierus, kuri ir ieinteresēti lidot uz Ameriku. Es saskatu potenciālu,” uzsvēra Odinja.
Iepriekš tika ziņots, ka pēc kara sākuma Ukrainā Eiropas Savienība aizliedza Krievijā reģistrētām lidmašīnām nolaisties tās teritorijā. Krievija atbildēja, slēdzot savu gaisa telpu to valstu aviokompānijām, kuras bija noteikušas sankcijas pret Krieviju. Rezultātā lidojumi uz Baltijas valstīm no Ķīnas un citām Āzijas valstīm, kas ir svarīgi e-komercijas kravu centri, kļuva nerentabli.
2022. gadā lidostā “Rīga” tika saņemtas 21 100 tonnas gaisa kravu, kas ir par 24 % mazāk nekā 2021. gadā.
Starptautiskā lidosta “Rīga” ir lielākais gaisa satiksmes mezgls Baltijas valstīs.
