Valdība otrdien pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto noteikumu projektu, kas paredz ieviest jaunu programmu pēcdoktorantūras pētniecībai.
Jauno programmu iecerēts ieviest, lai sniegtu atbalstu karjeras uzsākšanai zinātniskajās institūcijās vai kvalifikācijai atbilstošas zināšanu ietilpīgās tautsaimniecības nozarēs, jo pēc doktorantūras pabeigšanas un doktora grāda iegūšanas jaunais zinātnieks vēl nespēj konkurēt uz Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vai Eiropas Savienības (ES) finansējumu, ievērojot kopējā publikāciju skaita kritēriju, skaidro IZM.
Tai pieejamais kopējais finansējums tiek lēsts līdz 39 311 158 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 33 414 484 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums 4 326 320 eiro un privātais līdzfinansējums 1 570 354 eiro.
Savukārt pētniecības pieteikumu īstenošanai kopējais pasākuma pieejamais finansējums plānots vismaz 25 918 237 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 22 030 501 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums 2 317 382 eiro un privātais līdzfinansējums 1 570 354 eiro apmērā.
LZP kā finansējuma saņēmējai būs jānodrošina pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta pasākumu īstenošanu, tostarp projekta iesnieguma izstrādi un iesniegšanu līdz 2024.gada nogalei, lai piesaistītu finansējumu pētniecībai un mācību un karjeras attīstībai. LZP būs jānodrošina arī ārvalstu jauno zinātnieku apzināšana un piesaiste Latvijas zinātniskajām institūcijām vai komersantiem, nozares konsultācijas un metodiskais atbalsts projektu sagatavošanā, kā arī pētniecības pieteikumu atlase, vērtēšana un līgumsaistību izpildes uzraudzība.
Atbalstu iecerēts sniegt pētniecības pieteikumiem, kas sniedz ieguldījumu Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā vai specializācijas jomu attīstībā. Pētniecības pieteikumu zinātnisko kvalitāti vērtēs ārvalstu ekspertu datu bāzē iekļautie eksperti, piemērojot ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Marijas Sklodovskas-Kirī programmas “Pēcdoktorantūras stipendijas” vērtēšanas pieeju un principus.
Viena pētniecības pieteikuma īstenošanai 36 mēnešu laikā maksimālais pieejamais finansējums tiek lēsts 191 700 eiro. Finansējums ietver pēcdoktoranta izmaksas, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas, līdz 3860 eiro mēnesī, pētniecības, mācību un tīklošanās pasākumu vienas vienības izmaksas līdz 1000 eiro mēnesī, netiešās izmaksas par izmantotajiem administratīvajiem un infrastruktūras resursiem, tai skaitā 600 eiro mēnesī mobilitātes nodrošināšanas izmaksu segšanai un 660 eiro mēnesī ģimenes pabalsta izmaksām, ja mobilitātes ilgums ir vairāk par sešiem mēnešiem.
Fundamentālo pētījumu īstenošanai pieejamais finansējuma apmērs nevarēs pārsniegt 20% no kopējā pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamā finansējuma.
Pētniecības pieteikumus LZP atklāta pētniecības pieteikumu iesniegumu atlasē varēs iesniegt Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija vai Uzņēmumu reģistrā reģistrēts sīkais, mazais, vidējais vai lielais komersants, nodarbinot Latvijas vai ārvalstu pēcdoktorantu.
Pētniecības pieteikuma iesniedzējs to varēs īstenot individuāli vai partnerībā ar ārvalsts vai Latvijas zinātnisko institūciju, augstskolu vai komersantu, kas nodibina darba tiesiskās attiecības ar pēcdoktorantu un nodrošina pieeju infrastruktūrai un cilvēkresursiem nepieciešamo pētījumu īstenošanai. Ja pētniecības pieteikumu paredzēts īstenot ar sadarbības partneri, tas varēs gūt ekonomiskās priekšrocības un intelektuālā īpašuma tiesības tieši proporcionāli tā ieguldījumam pētniecības pieteikuma īstenošanā.
Lai veicinātu pēcdoktorantus iegūt starptautisku pieredzi un pilnveidot kompetences, ar saimniecisko darbību nesaistīta pētniecības pieteikuma gadījumā var tikt īstenota divu veidu starptautiskā mobilitāte – vismaz divus mēnešus, kas ir obligāti, vai vismaz sešus mēnešus.
Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Ja pētniecības pieteikuma īstenošanas laikā tā iesniedzējam paredzēts avanss, to varēs izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nevarēs pārsniegt 30% no projektam piešķirtā publiskā finansējuma kopsummas. Lai veidotu vienotu, izsekojamu un drošas finanšu vadības principiem atbilstošu finanšu plūsmu pētniecības projektu īstenošanai, maksājumu veikšanai iecerēts piemērot tādus pašus principus, kādi noteikti finansējuma saņēmējiem Ministru kabineta noteikumos par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā.
Programmu pēcdoktorantūras atbalstam plānots īstenot līdz 2029.gada nogalei. IZM apņēmusies līdz 2025.gada nogalei īstenot pasākuma ieviešanas nosacījumu un atbalstāmo darbību vidusposma izvērtējumu, tostarp izvērtējot pasākuma atbilstību aktuālākajiem Latvijas viedās specializācijas stratēģijas uzstādījumiem.
Atbilstoši IZM prognozēm, līdz 2029.gada nogalei kopīgos pētniecības projektos piedalīsies desmit pētniecības organizācijas, un ar tām sadarbosies 13 uzņēmumi. Atbalstītajās struktūrās iecerēts izveidot 41 pētniecības darba vietas, savukārt publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas tiek aplēstas 628 142 eiro apmērā. Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu varētu saņemt 165 pēcdoktoranti.
Ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra apstiprinās LZP izstrādāto un iesniegto COFUND projektu un piešķirs finansējumu tā īstenošanai, COFUND projekta īstenošanai kopējais finansējums plānots ne vairāk kā 10 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8,5 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1,5 miljoni eiro. IZM plāno, ka indikatīvi varētu tikt atbalstīti ap 78 starptautiskajiem pēcdoktorantiem.
Pētniecības un inovācijas attīstībai, kā arī zinātniskā personāla paaudžu nomaiņai nozīmīgs ir doktora grādu ieguvušo skaits, uzsvēra IZM. 2019.gadā Latvijā bija kopumā 7765 zinātņu doktori, no kuriem 5481 jeb 70,6% ir vecumā līdz 69 gadiem. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, pēdējos gados doktora grāda ieguvēju skaits ir palielinājies – ja 2020.gadā Latvijā bija 105 doktora grāda ieguvēji, tad 2022.gadā to skaits pieauga līdz 143. Vienlaikus Latvijā atbiruma īpatsvars doktorantūrā vērtējams kā “ļoti augsts”, IZM vērsa uzmanību.
LETA iepriekš ziņoja, ka jauno programmu pēcdoktorantūras pētniecībai varētu izsludināt šogad maijā, piecu mēnešu laikā pēc šo noteikumu apstiprināšanas valdībā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
