2023. gada kalendārā vasara Latvijā kļuva par sesto vasaru pēc kārtas, kas bijusi siltāka par normu, un lietainā augusta dēļ arī gadalaika kopējais nokrišņu daudzums mazliet pārsniedza daudzu gadu vidējo rādītāju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Jūnija, jūlija un augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,3 grādi, par 0,7 grādiem pārspējot 1991.-2020.gada vasaras vidējo temperatūru jeb normu.
Jūnija sākumā tika pārspēti vairāki aukstuma rekordi, termometra stabiņš Stendē noslīdēja līdz pat -2,4 grādiem, savukārt jūnija vidū sākās karstuma vilnis, un mēnesis kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 grādi bija 1,4 grādus siltāks par normu.
Kaut arī jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija nedaudz augstāka un sasniedza +16,8 grādus, vasaras vidus mēnesis bija vienu grādu vēsāks par normu. Jūlijā tika sasniegti seši diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un trīs maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Augusts bija vasaras siltākais mēnesis, turklāt astotais siltākais augusts novērojumu vēsturē. Tā vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18,5 grādus, kas ir 1,6 grādi virs mēneša normas. Nakts uz 7.augustu bija siltākā visā novērojumu vēsturē, Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā gaisa temperatūra nebija zemāka par +25,6 grādiem.
15.augustā sākās nedēļu ilgs karstuma vilnis, tā laikā tika pārspēti divi Latvijas diennakts karstuma rekordi – 16.augustā Bauskā tika sasniegti +34,4 grādi un 17.augustā Daugavpilī bija +32,3 grādi. Līdz mēneša beigām diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabājās virs normas.
Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 239 milimetri jeb 107% no normas. Mazākais nokrišņu daudzums – 125 milimetri jeb 57% no normas – reģistrēts Gulbenē, savukārt visvairāk lija Kalnciemā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 313 milimetrus jeb 135% no ilggadējā vidējā lieluma. Vislielākā novirze no gadalaika normas bija Liepājā, kur vasaras kopējais nokrišņu daudzums – 191 milimetrs – sasniedza 149% no normas.
Vasara sākās ar lielu sausumu, nokrišņu daudzums jūnijā bija otrais mazākais novērojumu vēsturē, jūlijā tas pietuvojās normai, savukārt augusts kļuva par ceturto mitrāko kopš 1924.gada. Nokrišņu daudzums augustā Latvijā vidēji bija 145 milimetri jeb 188% no 1991.-2020.gada rādītāja.
Vidējais vēja ātrums šovasar bija nedaudz lielāks par normu. Divās dienās jūlijā un piecās dienās augustā vismaz kādā no meteoroloģiskajām stacijām vēja ātrums brāzmās pārsniedza 20 metrus sekundē, stiprākā vētra – brāzmas līdz 32,6 metriem sekundē – tika novērota 7.augustā Dobelē.
Lai gan kalendārā vasara ir beigusies, meteoroloģiskā vasara turpinās. Tā noslēgsies tad, kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra būs zemāka par +15 grādiem. Pagājušajā gadā meteoroloģiskais rudens valstī kopumā sākās 31.augustā, bet 2021.gadā tas iestājās jau 22.augustā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
