Kam un kā palielināsies pensijas un pabalsti

Ja politiķi kārtējo reizi budžeta taupības nolūkā nemainīs likumus, tad, visticamāk, minimālie ienākumu līmeņi mainīsies reizi gadā, un tad nākamais minimālo pensiju palielinājums sagaidāms jau nākamā gada sākumā.

Minimālie ienākumi būs jāpārskata reizi gadā

Šāgada 1. jūlijā stājas spēkā jaunie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri. Tie attiecas uz visiem minimālajiem pabalstiem – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru, kā arī uz sociālās palīdzības pabalstu. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, šo apmēru paaugstināšana pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju.

Minimālā ienākuma slieksnim zemākā iespējamā robeža būs ne zemāka par 20 procentiem no ienākumu mediānas apmēra. Labklājības ministrijā skaidro, ka mediāna ir viduspunkts statistiskajam rādītājam, kas raksturo novērojumus (šajā gadījumā – ienākumus), kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai. Šos rādītājus pārskatīs katru gadu.

Infografika

Dažādām sociālām grupām noteiktie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri ir atšķirīgi, un tiem tiek piemēroti dažādi koeficienti, kā arī to apmērs mainās atkarībā no tā, kāda ir cilvēkam noteiktā invaliditātes grupa un vai cilvēks ar invaliditāti ir nodarbināts. Paredzēts, ka minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze turpmāk būs 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas, personām ar invaliditāti no bērnības – 30 procenti. Labklājības ministre Evika Siliņa norāda, ka minimālie ienākumu sliekšņi turpmāk mainīsies katru gadu. Iepriekš likumā bija noteikts, ka šie rādītāji jāpārskata tikai reizi trijos gados, bet pēc sociālo partneru un tiesībsarga spiediena valdība tomēr mainīja likumu, lai minimālo ienākumu pārskatītu taisnīgāk.

Kā palielināsies pensijas?

Minimālās vecuma un invaliditātes pensijas bāze palielināsies no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – no 163 līdz 188 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1, un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par diviem procentiem no aprēķina bāzes.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperti skaidro, ka ir atšķirības pensijas palielināšanā pēc darba stāža. Proti, ja personas Latvijas apdrošināšanas stāžs ir vismaz 15 gadi, minimālās vecuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par 172,70 eiro (157 eiro reiz 1,1), savukārt, ja stāžs ir 16 un vairāk gadu, minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, palielinot to par 3,14 eiro par katru stāža gadu.

Personām ar invaliditāti kopš bērnības minimālā pensija ar stāžu vismaz 15 gadi būs 206,80 eiro (188 reiz 1,1), un, ja stāžs ir 16 un vairāk gadu, tad minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, palielinot to par 3,76 eiro par katru stāža gadu. Invaliditātes pensijas apmēri līdzīgi kā pašlaik būs atkarīgi no invaliditātes grupas un no tā, vai invaliditāte ir kopš bērnības. Piemēram, personai ar 2. grupas invaliditāti pensija būs 219,80 eiro, bet no bērnības – 263,20 eiro.

Pabalstu apmēri no 1. jūlija

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts

• vecuma gadījumā – 125 eiro
• apgādnieka zaudējuma gadījumā par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 157 eiro, no septiņu gadu vecuma – 188 eiro

Pabalsta apmērs personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti ir atkarīgs no nodarbinātības (eiro)

Vecuma pensija

Ja personas apdrošināšanas stāžs ir:

• vismaz 15 gadi, minimālās pensijas apmērs nevar būt mazāks par 172,70 eiro, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 206,80 eiro
• 16 un vairāk gadi, minimālās pensijas apmēru nosaka, palielinot to par 3,14 eiro par katru darba stāža gadu

Invaliditātes pensija

Vismazākajai pensijai – mazākais pielikums

Lai arī, protams, kopumā pozitīvi novērtējuma minimālo pensiju un pabalstu pārskatīšana, daļai pensiju saņēmēju, kuriem ir vismazākā pensija, tā reformas rezultātā palielināsies pavisam nedaudz. Tas attiecas uz pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jo viņiem nav uzkrāts pietiekams darba stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, kā arī uz cilvēkiem ar 3. invaliditātes grupu. Šiem iedzīvotājiem no 1. jūlija pensija palielinās no līdzšinējiem 109 līdz 125 eiro, savukārt cilvēkiem ar 3. invaliditātes grupu kopš bērnības – no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro mēnesī.

Cilvēkiem ar 1. un 2. invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra aprēķinā tiek saglabāts nosacījums par koeficientu piemērošanu pie pabalsta bāzes apmēra un piemaksas veikšanu, ja cilvēks nav nodarbināts. Savukārt apgādnieka zaudējuma gadījumā gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai no 136 eiro palielināsies līdz 157 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – no 163 līdz 188 eiro.

Apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecumam tagad būs 157 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – 188 eiro.

Izmaiņas skar arī sociālo palīdzību

Sociālās palīdzības minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķinās, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 1, bet pārējām personām mājsaimniecībā – koeficientu 0,7. Garantētā minimālā ienākuma slieksnis būs 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,5 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Garantētā minimālā ienākuma slieksnis tiek izmantots arī mājokļa pabalsta aprēķināšanas formulā. Mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai ienākuma slieksnim mājsaimniecībai piemēros dažādus koeficientus atkarībā no mājsaimniecības sastāva – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti koeficients būs 2,5, mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficients 2, mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, – koeficients 2, bet pārējām mājsaimniecībām – koeficients 1,5. Koeficientu piemērošana dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam, skaidro Labklājības ministrijā.