Pašvaldības saskaņo ar Labklājības ministriju par finansējumu jaunu bērnunamu celtniecībai, jo pašvaldību darbinieki var tērēt simtiem tūkstošu eiro par katru bērnunamā ievietoto bērnu, kura izdevumiem nav nekāda sakara ar bērnu uzturēšanu. , stāsta Nra.lv.
No bioloģiskajām ģimenēm izņemto bērnu un pusaudžu uzturēšanas izdevumu starpības aprēķins veikts, pamatojoties uz audžuģimeņu un bērnunamu finansējuma salīdzinājumu. No Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas 21.jūnija lēmuma izriet, ka viena bērna uzturēšana “Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centrā” turpmāk būs 72,87 eiro dienā. Vienlaikus rindā pie bērniem stāv 144 apmācītas un valsts atzītas audžuģimenes, kuras apņemas nodrošināt tādu pašu pakalpojumu par 14-15 eiro dienā.
Mēnesī bērnam tērē 2,2 tūkst
72,87 eiro tiks novirzīti “ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem institūcijā”. Pēc šāda skaidrojuma kļūst skaidrs, ka runa ir par bērnunamiem, kurus Rīga maskējas zem “centriem”, un citām pašvaldībām – zem vēl dīvainākām zīmēm. Par jūnija beigās noteiktās cenu zīmes atbilstību sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumiem uzticēsim komitejas priekšsēdētājam Viesturam Kleinbergam. Jautājums, kāpēc bērnus ievietot institūcijās par šādu cenu, ja šobrīd valstī ir 144 brīvas audžuģimenes (neskaitot tās, kuras nevar uzņemt bērnus tikai uz laiku, par ko viņi paziņoja), kuras piedāvā darīt to pašu darbu. cena ir vairākas reizes zemāka. Valsts noteica un cilvēki piekrita saņemt 219, 72 eiro mēnesī audžuģimenes pienākumu veikšanai un izdevumu atlīdzināšanai bērnam 215 vai 258 eiro atkarībā no viņa vecuma. Aizbildnības gadījumā valsts aizbildņu ģimenei maksā 305,51 eiro mēnesī (Valsts sociālās apdrošināšanas dienesta dati par reālajiem maksājumiem maijā).
Atbalsts audžuģimenēm var būt vēl lielāks, ja tām piemaksā pašvaldība vai ja šī ģimene spēj uzņemt slimu bērnu. Taču šīs piemaksas ir tikai eiro centi, ja salīdzina ar summu 72,87 eiro dienā par vienu bērnu.
Sociālās aprūpes izmaksas Rīgā veidojas pretēji daudzviet sakņotajai izcenojuma praksei par atlaidēm vairumpircējam. Ilgtermiņa aprūpe ir visdārgākā, lai gan tas pats “centrs” par īstermiņa aprūpi piekrīt saņemt 59,72 eiro dienā, un viņi ir gatavi izmitināt grūtnieces ar bērniem tikai par 31,56 eiro dienā. Tāpēc iestāde ir ārkārtīgi ieinteresēta, lai bērni tur uzturētos gadiem un gadu desmitiem. Kopā ar naudu bērnunamu izveidei LM sola tikai pagarināt jauniešu uzturēšanās laiku bērnunamos no 18 līdz 24 gadiem. Tas ir loģiski, jo dzimstība Latvijā strauji krītas un jauni bērnu nami būs kaut kā jāaizpilda.
Aprēķināsim izdevumu starpību starp bērna turēšanu bērnunamā pēc Rīgas cenas zīmes un audžuģimenē pēc valsts cenas zīmes. Salīdzināsim maksājumu atšķirības, teiksim, 10 gadu laikā:
10 gadi bērnunamā x 365 dienas gadā x 72,87 eiro dienā = 265,9 tūkstoši eiro;
10 gadi audžuģimenē x 12 mēneši x 430 eiro = 51,6 tūkstoši eiro.
Tas ir, starpība ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro no nodokļu maksātājiem iekasētās naudas. Tajā pašā laikā 10 gadi nav galīgais bērna uzturēšanās ilguma ierobežojums bērnunamā.
Labklājības ministrijai neizdevās paskaidrot, kas ir labāk bērnam bērnunamā un kāpēc ir nepieciešams pieskaitīt papildu izmaksas tai summai, ko pati valsts uzskata par pietiekamu, lai pabarotu, apģērbtu un audzinātu bērnu vai pusaudzi.
Quality4children burvju formula
Pirmkārt, ministrija sniedza atbildi, ka par lielu naudu jaunajos bērnunamos bērni tiks audzināti nevis kaut kā, kā līdz šim patversmēs un audžuģimenēs, bet gan “ievērojot Quality4children standartu”. Lieliski, bet ko tas nozīmē? Izrādās, ka Latvijas bērnu apmetnes SOS strādā pēc šī standarta. Tā kā mūsu valstī tās pastāv jau labu laiku, tad Quality4children metodi rezultātu ziņā varētu salīdzināt ar parasto audzināšanas metodi. Proti, vai tiešām ieslodzīto, slepkavu un pašnāvnieku, psihiatrisko slimnīcu un pansionātu iemītnieku vidū ir mazāk bērnu, kas audzināti pēc Quality4children sistēmas? Vai varbūt tie ir tikai ļauni aizspriedumi un stulbi stāsti, ka bērni no bērnunamiem pārsvarā pārceļas uz šādām vietām?
Diemžēl nav svaigāku datu kā 2018. gada sākumā, kad dažādu apstākļu sakritības rezultātā tiesībsargs Juris Jansons apmeklēja bērnu psihiatrisko slimnīcu Ainažos un konstatēja, ka no 74 bērniem un pusaudžiem tur ievietoti 24 no ģimenēm, 32 no pašvaldību bērnu namiem, pieci no valsts sociālās aprūpes centriem, pieci no audžuģimenēm, bet astoņi no audžuģimenēm. Atliek rēķināt 32+5=37, kas ir tieši puse no slimnīcas pacientiem. Šo pusi toreiz dāvināja 794 bērnunamu iemītnieki, bet otru pusi – vairāk nekā 300 000 bērnu, kas dzīvo bioloģiskajās vai aizvietotāju ģimenēs. Aritmētiski tas nozīmē, ka iespēja nokļūt psihiatriskajā slimnīcā no bērnunama bija 384 reizes lielāka nekā no ģimenes.
Lai cik skumji šie fakti patiesībā būtu, vismaz no pētniecības viedokļa tā būtu augstāko spēku dāvana, ja pastāvētu korelācija starp Quality4children audzināšanu un to, vai bērnunamu bērni nonāk psihiatriskajās slimnīcās vai nē. Ja Quality4children kaut kādā veidā atbilst normālai bērna vai pusaudža dzīvei, tad ārkārtīgi lielā atšķirība starp varbūtību nonākt psihiatriskajā slimnīcā no iestādēm vai no ģimenēm ļautu skaidri noteikt, kuras no šīm iespējām SOS ciemati ir tuvāki. uz. Bet “Labklājības ministrijai tādu datu nav, tā nevāc tādu statistiku. Diez vai kādai citai iestādei tādi dati ir, jo šāda veida pakalpojumu kvalitāte nav novērtēta,” atzīst LM. Tā bija atbilde uz jautājumu
Ko sabiedrība zaudē, to ierēdņi savāc
Sabiedrības zaudējumi nebeidzas ar izmaksu starpību bērnu namos un ģimenēs. Lai gan Ainažos slimnīcai tagad ir pāris miljonu budžets gadā, šī iestāde būtu pilnīgi nevajadzīga bez tik spēcīga avota kā bērnu nami. Tāpēc Rīgas bāriņtiesa ik gadu ar saviem bargajiem sodiem tērē daudzus miljonus bērnu ievietošanai institūcijās uz gadiem un gadu desmitiem. Un katra šāda organizācija jebkurā pašpārvaldē dara to pašu, atkarībā no pašvaldības lieluma. Vēl lielākas summas apgrozās pašvaldību labklājības dienestos, sociālajā palīdzībā un tamlīdzīgi. Valsts līmenī badā nemirst ne Labklājības ministrijas ierēdņi, ne Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieki. Nesen valsts sāka maksāt algas vēl 40 audžuģimeņu atbalsta centru darbiniekiem,
Iegūtie dati liecina, ka sabiedrība tiešām tērē daudz naudas par katru bērnunamā nosūtīto bērnu. Tāpat ir vairāk vai mazāk skaidrs, kā interesēs šī nauda tiek tērēta.
