Vēl viena tiesas sēde Vidzemes rajona tiesā paredzēta 15. novembrī.
Apsūdzība: radari tika iegādāti bez konkursa
Kā iepriekš ziņoja prokuratūra, kāda valsts policijas amatpersona ar citas amatpersonas atbalstu 2018. gadā nelikumīgi noslēdza līgumu ar kādu uzņēmumu par videoradaru iegādi. Līgumā bija iekļauti uzņēmumam izdevīgi noteikumi.
Valsts policijas vadītājam tika iesniegta iepērkamo videoradaru tehniskā specifikācija, kas sākotnēji atbilda konkrētā uzņēmuma piedāvātajiem videoradariem. Tā rezultātā tika izkropļota iepirkuma procedūra, kas neļāva pretendentiem konkurēt savā starpā un nepieļāva brīvu konkurenci. Faktiski tika izraudzīts “uzvarētājs”.
Un par informācijas izpaušanu: augsta ranga policijas amatpersona izpauda konfidenciālu informāciju vienam no pretendentiem vēl pirms iepirkuma konkursa norises.
Tomēr “radara lieta” nav vienīgā Crapsys lieta, kas pašlaik atrodas tiesā.
“Konkurss” par formas tērpu iepirkumu.
Saskaņā ar apsūdzības apgalvojumiem arī konkursā par policijas formas tērpu piegādi nebija reālas konkurences.
Saskaņā ar apsūdzības versiju trīs valsts policijas amatpersonas ar privātpersonas atbalstu nodrošināja izdevīgus nosacījumus konkursā vienam no tā pretendentiem – konkrētam uzņēmumam. “Viena no policijas amatpersonām komersantam sniedza neaizklātu informāciju par plānoto iepirkumu, būtiski ierobežojot brīvas konkurences iespējas konkursā un kaitējot valsts policijas interesēm”.
Rezultātā ar konkrētu SIA tika nelikumīgi noslēgts līgums par formas tērpu un to daļu piegādi ar izdevīgiem nosacījumiem par 2 479 338 eiro.
Iekšējās drošības birojs (IDB) šajā sakarā ziņoja: saistībā ar formas tērpu iegādi tika ierosināts kriminālprocess pret toreizējo valsts policijas priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi.
Skandāla laikā Krapsis, kurš policijā bija nostrādājis 30 gadus, nolēma atstāt dienestu un doties pensijā.
“Un kur ir konkurence?”
Pats Krapsis kategoriski nepiekrīt apsūdzībām un uzskata tās par nepamatotām.
Viens no viņa argumentiem ir tas, ka viņš tiek apsūdzēts par brīvas konkurences ierobežošanu formas tērpu konkursa pretendentu vidū… Un cik labi šis arguments iztur kritiku, ja vairāk nekā divus gadus pēc krimināllietas ierosināšanas neviens pretendents nav iesniedzis citu piedāvājumu nākamajam formas tērpu konkursam? Jauns konkurss tika izsludināts pagājušā gada oktobrī, bet tas beidzās bez rezultāta. Novembrī komisijai nācās pieņemt lēmumu pārtraukt iepirkumu.
Tomēr Krapsis uzsvēra, ka viņš ir pensijā, tāpēc neko nevar ietekmēt.
Policijas darbinieki un modes dizaineri arī tika izmeklēti.
Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju “formas tērpu lietā” kopā ar Krastspsi apsūdzības izvirzītas arī Renātei Fiļai-Rokai un Intam Žukovskim. Fila-Roke ir bijusī galvenās administratīvās nodaļas vadītāja. Arī viņa vairs nestrādā policijā.
Apsūdzības ir izvirzītas arī uzņēmējam Kristianam Bredermanim. Viņš bija ilggadējs militārā ekipējuma ražotāja SRC Brasa valdes loceklis un viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem.
Lietā ir iesaistīti arī pazīstamie modes dizaineri Bruno Burmanis, Una Zariņa un advokāts Matīss Rostoks. Publiski pieejamā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumā norādīts, ka viņš ir atstādināts no advokāta amata kopš 2021. gada 11. augusta.
Modes dizainers Bruno Birmanis, kurš radīja jaunās policijas formas tērpa dizainu, pats bija policijas konkursa komisijas loceklis. Birmanis tika turēts aizdomās arī par krāpšanas atbalstīšanu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
