“Vai latviešiem tiešām vajag bēgt no Latgales?” ar šādu virsrakstu Arnis Klujnis Neatkarīgajā interpretē nesen veiktās aptaujas datus, kurā Daugavpilī un Rēzeknē dzīvojošie latvieši bieži minējuši “etnisko spriedzi”.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir uzklausījusi dažu respondentu viedokli, kuri ir gatavi “pārcelties uz Sēliju” (novads nedaudz uz rietumiem no Latgales).
Pieņemsim,” ironizē autors, “ka valsts var būt pacietīga, līdz ieradīsies Kohēzijas komisija un iemācīs Latgales iedzīvotājiem turpmāk dzīvot draudzīgāk. Ticēsim, ka līdz rudenim visi latvieši no Rēzeknes un Daugavpils nebūs pārcēlušies ne uz Sēliju, ne uz Rīgu, ne vēl tālāk uz Kurzemi, Angliju vai Ameriku. Savukārt Latgalē palikušie latgalieši nereorganizēs Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības par Daugavpils un Rēzeknes tautas republikām un nesūtīs delegācijas uz Maskavu ar lūgumu pievienoties Krievijas Federācijai.
Tikmēr, pēc komentētāja domām, iepriekš minētais scenārijs būtu reāls, ja Krievijas Federācija Ukrainu ieņemtu “trīs dienu laikā”. Taču šobrīd “karam Ukrainā ir jābeidzas vismaz ar Rietumu uzvaru, kas izslēgtu Krievijas agresijas atsākšanos pārskatāmā nākotnē. “Vienīgās šaubas ir,” turpina Kluynis, “vai Rietumi dos Krievijai pieturas punktus, ar kuriem Krievijas diktators Putins vai viņa pēcteči pie varas varētu pasludināt uzvaru arī šajā pašā iekšējam patēriņam izmantotajā karā”.
“Būtu pārspīlēti prasīt, ka Krievijas sakāve Ukrainā automātiski izrietētu no krievvalodīgo kopienas izzušanas Latvijā,” spriež novērotājs, “taču būtiskas izmaiņas Latvijas un Krievijas informatīvajā telpā dzīvojošo cilvēku attiecībās jau notiek, un tuvākajās desmitgadēs tās var virzīties pa trajektoriju, ko nosaka Ukrainā notiekošā kara sekas. “Rodas jautājums, vai Krievijas agresija Ukrainā neatver ceļu varas maiņai Rēzeknes novadā līdzīgi kā Rīgā, kur šāda varas maiņa jau ir notikusi,” raksta Neatkarīgā. “Latviešu skaits Rīgā un Rēzeknē ir gandrīz identisks. Tomēr daudzi apstākļi palīdz uz Krieviju orientētiem spēkiem saglabāt varu Rēzeknē”.
Saeimas komisijas vadītājs Ingmārs Līdaka (Vienotais saraksts) diskusijas laikā vērsa uzmanību uz to, ka “krievi ir arī tādi, kas pilnībā atbalsta Ukrainu un nosoda Krievijas agresiju, bet viņiem ir arī samazinājusies vēlme būt Latvijas sabiedrībā, vēlme būt Latvijas pasākumos, jo viņi baidās dzirdēt to, kas viņiem psiholoģiski ir nepatīkami”.
Raksta autors rezumē: “32 gadi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas bez kara Ukrainā nav veicinājuši nekādu “tuvināšanos un saplūšanu”. Šie gadi Latvijā ir saglabājuši divas kopienas ar jautājuma zīmi, cik ilgi šī struktūra var pastāvēt pati par sevi un vai tā nesabruks pie pirmā nopietnā pārbaudījuma. Tagad šāds pārbaudījums Latvijai tiek dots homeopātiskā devā kā iespēja veidot ilglaicīgākas attiecības starp dažādu tautību cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā”.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
