Pētnieki ir identificējuši Baltijas valstu iedzīvotāju sociālās grupas, kurām dažādu iemeslu dēļ ir grūtības integrēties sabiedrībā un ne pārāk veiksmīgi tiek galā ar ikdienas dzīvi.
Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) vadītās pētījumu firmas Norstat vērienīgā analīze liecina, ka mūsu sabiedrībā ir ievērojama daļa cilvēku, kurus var uzskatīt par “neredzamiem” (no angļu valodas invisibles ). Cita starpā pētnieki spēja aprakstīt šādu cilvēku grupas. Piemēram, tajos ietilpst cilvēki ar zemu izglītības līmeni, zemu atalgoti šķirti vecāki, cilvēki ar invaliditāti un īpašām vajadzībām vai cilvēki, kuru sociālekonomiskais profils ir šķērslis kredīta saņemšanai.
Pētījums parādīja, ka Igaunijā ir aptuveni 178 000 “neredzamo” cilvēku, Latvijā – 396 000, bet Lietuvā – 410 000. Viņu īpatsvars iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 74 gadiem Igaunijā ir 18,9%, Lietuvā 20%, bet Latvijā – 27,6%.
Salīdzinošā analīze arī parādīja, ka Igaunijā 135 000 cilvēku ir ekonomiski nelabvēlīgā situācijā, bet Latvijā un Lietuvā attiecīgi 331 000 un 336 000.
Pētījumā identificēti 14 riska faktori, kuru kombinācijas ietekmē cilvēka nokļūšanu “neredzamajā” grupā. Ievērojama daļa cilvēku, kas pakļauti sociālajai atstumtībai, ir piedzīvojuši regulāru ienākumu zaudējumu, viņiem ir grūtības atrast darbu, viņiem nav vai nav pietiekami daudz uzkrājumu, viņiem raksturīga zema finanšu pratība, viņi ir pakļauti sociālajai atstumtībai un neapšaubāmi par sevi.
Kā norāda Tallinas Tehnoloģiju universitātes (TalTech) asociētā profesore Marina Džārvisa, šis salīdzinošais pētījums ir ārkārtīgi svarīgs Baltijas valstīm. Analizētie dati ļauj izdarīt secinājumus par sociālās atstumtības un tās riska ietekmi uz sabiedrību, kā arī kalpo par pamatu uz faktu zināšanām balstītas politikas veidošanai.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
