Nav normāli, ka aploksnes ar jūsu vārdu un uzvārdu nonāk pasta kastītē – ne elektroniski – un tas nav labi. Tāpat kā naudas sodi vai tiesas pavēstes. Taču, šķiet, ka tā nav: pirms pāris mēnešiem mēs saņēmām personisku vēstuli no elektrības piegādātāja – pateicību par ilggadējo sadarbību un solījumu samazināt cenu. Tomēr viņi kautrējās nosaukt precīzu nākamā tarifa summu un tikai solīja, ka sarakste tiks turpināta. Pagaidām, lūdzu, maksājiet to pašu summu kā iepriekš, paldies.
Viņiem ir 300 miljonu lieta
Cik policistu ir nepieciešams, lai ieskrūvētu spuldzīti? Pareizā atbilde ir pieci: viens tur spuldzīti un četri griež tabureti. Kā daudzi no jums droši vien zina, lai Latvijā iedegtu spuldzīti, mums tagad ir četras spēcīgas akciju sabiedrības: Latvenergo, kas ražo elektroenerģiju, Sadales tīkls, kas to sadala, Elektrum, kas to pārdod, un Augstsprieguma tīkls (AST), kam ar augstsprieguma elektrolīnijām jāsavieno Latvija un kaimiņvalstis. Bet, ja jūs nopietni domājat, ka tā uzdevums ir naktīs nodrošināt televizora un ledusskapja gaismu un nemitīgi konkurēt, jūs ļoti maldāties.
Kā pagājušajā nedēļā atklājās Saeimā – augstsprieguma uzņēmēju korporatīvajā prezentācijā, AS AST ir par “ceļu uz enerģētisko neatkarību un klimata neitralitāti”. Svarīgākais uzdevums līdz 2025. gadam ir uzsākt elektroenerģijas pārvades tīkla sinhronu darbību ar Rietumeiropu, kas prasīs daudz aparatūras: 330 kV līnijas, 3 sinhronos kompensatorus un elektriskās akumulācijas baterijas. Kopumā viss, lai izvairītos no atkarības no Krievijas.
Kopējās enerģētikas telpas ietvaros Latvija, kas ir savienota ar Rietumeiropu, tagad pastāvīgi regulēs elektroenerģijas frekvenci un kontrolēs strāvas ražošanu. Un tagad galvenais – cik tas maksā? 300 000 000 eiro. Pats par sevi saprotams, ka katra elektrolīnija iegūs savu skanīgu nosaukumu – piemēram, Latvijas-Polijas līnija sauksies Harmony Link.
Protams, neskatoties uz to, ka visi šie darbi tiks veikti par ES fondu līdzekļiem, arī cena patērētājam nepaliks nemainīga. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un vides komisijai pastāstīja: sākotnēji AST vēlējās paaugstināt cenas par 104 %, bet tagad ir veikusi četrkāršu samazinājumu. Kopumā tas ir +26 %. Nedaudz vairāk par ceturtdaļu. Vecajai dāmai nav jāuztraucas, absolūtos skaitļos tas būtu tikai 19,6 miljoni eiro. Ja to sadalītu pa visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, ieskaitot zīdaiņus un tos, kas vairs nestaigā, sanāktu nedaudz vairāk par 10 eiro uz cilvēku.
Sarežģīta matemātika
Taču tas nav nemaz tik vienkārši. AS Sadales tīkls, sadalot elektroenerģiju, darbojas pēc principa “ņem vairāk – maksā mazāk”. Līdz ar to uzņēmumi, kas pieslēgti vidējā sprieguma līnijām un patērē 70 000 kilovatstundu vai vairāk, no nākamā mēneša sākuma maksās par 4% mazāk.
Savukārt zemsprieguma patērētāji, kas patērē vairāk nekā 5000 kWh, maksās par 6 % vairāk. Mazie uzņēmumi ar trīsfāžu pieslēgumu un patēriņu līdz 600 kWh maksās par 2% vairāk.
Savukārt lielākā elektroenerģijas patērētāju grupa – mājsaimniecības ar vienfāzes pieslēgumu (576 tūkstoši mājsaimniecību!) un patēriņu līdz 100 kWh – maksās par 5-7 EUR mēnesī vairāk. Mājsaimniecību īpašniekiem ar trīsfāžu pieslēgumu, kas patērē līdz 150 kWh, būs jāmaksā par 12-15 eiro vairāk. Šādu īpašnieku Latvijā ir 51 tūkstotis.
Savukārt mājsaimniecībām ar trīsfāzu pieslēgumu un strāvu līdz 25 ampēriem būs jāmaksā augstākais privātais nodoklis – 18 eiro un vairāk.
“Tarifi nav pārskatīti septiņus gadus.”
Andris Kulbergs no Vienotās sarakstes sāka Vides, klimata un enerģētikas specializētās apakškomisijas kopīgo sēdi ar Elektroenerģētikas pārvaldi, norādot, ka 1. jūlijā jauns tarifs ir neizbēgams. Un mums ir jābūt gataviem, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, kā pagājušajā ziemā.
AS Sadales tīkls (ST) pārstāvis sacīja, ka līdz šim tarifi nav pārskatīti septiņus gadus. Acīmredzot tas bija bibliskais skaitlis, ko dēvē par “treknajiem gadiem”. – tikai LR iedzīvotāji to, diemžēl, nepamanīja… Lai vai kā, tīkla operators atzina, ka pēdējā gada laikā ir noticis “būtisks tarifu pieaugums”.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot jaunos tarifus, uzsvēra, ka ir nepieciešama arī “sabiedrības iesaistīšana”. “Notika sabiedriskā apspriešana un uzklausīšana,” ziņoja Sadales tīkls.
Un, protams, procesā iesaistījās arī ministru prezidents,” cildināja valsts akciju sabiedrības vadītājs Artūrs Krišjānis Kāriņš. “Izdeva rezolūciju un uzdeva Ministru kabinetam detalizēti izpētīt tarifu projektu,” tāda bija Jaunās Vienotības premjera reakcija. Viss cilvēka vārdā! “Un faktiski visu ziemu notika mijiedarbība starp ministrijām un departamentiem. Katrā ziņā kopā ar regulatoru “ir paveikts lielisks darbs”.
“Stratēģijas trūkuma dēļ katrs dzīvo savu dzīvi,” filozofiski novērojis apakškomisijas priekšsēdētājs Kulbergs.
“Tā ir absolūta laulība.”
AS ST eksperts Gatis Youkams pagājušā gada apstākļus raksturoja kā “ekstrēmus”. Lai gan ģeopolitiskie riski un nestabilitāte saglabājas arī 2023. gadā, un SPOT akciju tirgū vērojamas būtiskas svārstības.
“Mēs atradīsim veidu, kā stabilizēt šo pozīciju ilgtermiņā. Tagad lietas būs elastīgākas un elastīgāk pielāgosies mainīgajai inflācijai.”
Jaunās Vienotības deputāts Andrejs Čeljapīteris uzskata, ka pašreizējā pieeja būs izdevīga uzņēmumiem, bet ne cilvēkiem.
“Pašvaldībās mēs no tā atteicāmies jau 2000. gadu sākumā. Vienfāzes metodika, ko jūs slavējat, iedzīvotājiem dos pieaugumu no 490% līdz 1226%! Jūs radāt subsīdiju noteiktām patērētāju grupām. Iespējams, tas ir vajadzīgs uzņēmējdarbības aktivitātēm. Bet ar tām būtu jānodarbojas Ekonomikas ministrijai, nevis jāpalielina dažādu sociālo grupu nauda. Tostarp arī maznodrošinātajiem. Tā ir absolūta krāpšana, ka tas ietver arī elektroenerģijas zudumus”!
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
