Latvija plāno sniegt palīdzību 50 000 eiro apmērā Moldovas atbalstam, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta anotācijas, kas pieejama Tiesību aktu portālā.
ĀM norāda, ka 2022.gada 24.februārī Krievijas sāktās agresijas pret Ukrainu rezultātā, Moldovā ieplūda liels Ukrainas bēgļu skaits, un patlaban valstī atrodas aptuveni 100 000 Ukrainas bēgļu. Kopš Krievijas agresijas kara sākuma, Moldova ikdienā sastopas ar kara izraisītām drošības, sociālām, ekonomiskām, humanitārām un politiskām sekām.
Moldova 2022.gadā piedzīvoja aptuveni 30% inflāciju un ekonomikas sarukšanu par aptuveni 5%. Neskatoties uz situācijas pakāpenisko normalizāciju, esošās krīzes izraisīja strauju nabadzības pieaugumu, palielinot cilvēku skaitu, kas atrodas zem nabadzības sliekšņa no 25% 2021.gadā līdz 32% 2023.gadā.
Moldova, izņemot Pārdņestras reģionu, importē apmēram 80% no patērētajiem energoresursiem. ĀM skaidro, ka Krievijas agresija Ukrainā un enerģētiskā šantāža Moldovā izraisīja lielāko un nopietnāko enerģētikas krīzi Moldovas vēsturē.
ĀM klāsta, ka krīzi galvenokārt noteica trīs faktori: Ukrainas, kā galvenā ārējā elektrības piegādātāja, elektroenerģijas piegāžu samazināšana Krievijas radīto infrastruktūras bojājumu un savu kritisko vajadzību apmierināšanas dēļ, Krievijas “Gazprom” gāzes piegādes apjoma samazināšana uz pusi un tam sekojošā enerģētiskā šantāža, Krievijas agresijas kara izraisītais energoresursu cenu kāpums pasaulē. Šie faktori izraisīja komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu līdz pat 700%. 2025.gadā Moldova var piedzīvot enerģētisko krīzi saistībā ar Krievijas-Ukrainas gāzes tranzīta līguma termiņa beigām 2025.gada 1.janvārī.
ĀM atzīmē, ka esošās grūtības turpina izmantot prokrieviskā opozīcija, lai veidotu propagandas naratīvus publiskajā telpā ar mērķi graut atbalstu gan Moldovas proeiropeiskajai valdībai, gan tās uzņemtajam kursam uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES). ĀM uzsver, ka tas ir īpaši aktuāli Moldovas prezidenta vēlēšanu un konstitucionālā referenduma par pievienošanos ES kontekstā, kā arī kontekstā ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām 2025.gadā.
Enerģētikas problēmu risināšanai Moldova ir izveidojusi Enerģētikas pārejas un neatkarības fondu, kurā starptautiskie partneri tiek aicināti ieguldīt līdzekļus Moldovas enerģētiskās neatkarības veicināšanā, nepieciešamās enerģētiskās infrastruktūras izbūvē un atjaunojamās enerģijas kapacitāšu palielināšanā.
Lai sniegtu palīdzību Moldovai gan atbalstot Ukrainas bēgļus valstī, gan cīnoties pret Krievijas īstenotajām ļaunprātīgajām hibrīda aktivitātēm, kā arī stiprinot Moldovas kopējo drošību un noturību, starptautiskie partneri ir snieguši būtisku atbalstu Moldovai.
Kopš 2021.gada ES ir sniegušas atbalstu Moldovai grantu un aizdevumu formā vairāk nekā 2,2 miljardu eiro apmērā. Enerģētikas jomā ES Moldovā veicina enerģētikas infrastruktūras izbūvi un sniedz atbalstu enerģētikas piegādātāju diversifikācijai. 2022.gadā Moldova tika pievienota arī Eiropas kontinentālajam elektrotīklam.
Lai sniegt atbalstu Moldovas enerģētiskas krīzes pārvārēšanai, pērn Latvija iemaksāja 50 000 eiro Moldovas Enerģētikas pārejas un neatkarības fondā. Arī šogad, solidarizējoties ar Moldovu un pievienojoties starptautiskajam atbalstam Moldovai, plānots veikt iemaksu Moldovas Enerģētikas pārejas un neatkarības fondā 50 000 eoro apmērā.
ĀM uzsver, ka iemaksa būtu tiešs Latvijas atbalsts Moldovas enerģētiskā sektora noturības veicināšanai, jo īpaši ņemot vērā ziemas tuvošanos, Moldovas ierobežoto finanšu resursu apjomu, kā arī iespējamo jauno enerģētisko krīzi Krievijas-Ukrainas gāzes tranzīta līguma pārtraukšanas dēļ.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
