Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī – 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā – par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums  bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē – par 3,3%.

Ilgstošs samazinājumu periods (ceturto ceturksni pēc kārtas) konstatēts apstrādes rūpniecībā – par 7,9%.To būtiski ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 13,2% , tostarp galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā. Citās būtiskās apstrādes rūpniecības nozarēs bija atšķirīgas tendences, tostarp pieaugums bija pārtikas produktu ražošanā – par 1,9%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 8,4%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 23,8%, kamēr kritums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 19,3%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 14,9%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 6,9%.

Pārējā rūpniecībā novērojamo kritumu par 5,5% ietekmēja samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā par 4,8% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 13%. Savukārt pieaugums bija ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā – par 4,2%.

Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību deva būtiskais būvniecības nozares pieaugums, kurā kāpums bija par 15,4%. Izaugsme bija visās trijās apakšnozarēs: ēku būvniecība pieauga par 21,7%, inženierbūvniecības veikto darbu apmērs palielinājās – par 0,9%, bet specializēto būvdarbu veikšana auga par 21,1%.

Tirdzniecībā bija samazinājums par 1,6%, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 5,6%. Mazumtirdzniecībā vērojamo samazinājumu par 2,9% veicināja kritums gan pārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – attiecīgi par 5,5% un par 1,4%. Pozitīvas tendences joprojām bija automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarēm uzrādot pieaugumu par 18,4%.

Transporta un uzglabāšanas nozares samazinājumu par 4,9% negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības, kurās kritums bija par 7,7%, un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma, kurā samazinājums bija par 3,7%. Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme, kurā kāpums bija par 24,6%, ūdens transporta darbības, kur pieaugums bija par 4%, un pieaugums pasta un kurjeru darbību nozarē par 2%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares pozitīvu attīstību nodrošināja ēdināšanas pakalpojumu sniegšana, kur pieaugums bija par 6,8%, savukārt izmitināšanas nozarē bija samazinājums par 3,1%.

Būtisku pozitīvu ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības attīstību nodrošināja informācijas un komunikāciju nozaru darbības pieaugums par 10,1%, ko veicināja apjoma pieaugums informācijas pakalpojumu sniegšanā par 14,5%, kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā par 18,3%, kamēr samazinājums par 5,4% bija telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 0,9% apmērā ietekmēja pieaugums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē 54,7% apmērā, kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 9,8% un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās par 0,9%. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu nodrošināja bruto parakstīto prēmiju pieaugums risku apdrošināšanā, atlīdzību, kas pienākas pie izmaksas, samazinājums dzīvības apdrošināšanā un kopējo izmaksāto atlīdzību samazinājums vienlaikus ar darba devēju iemaksu pieaugumu privātajos pensiju plānos.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājumu par 2,1% sekmēja pieaugums centrālo biroju darbībā, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās par 17%, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā par 6,4%, kā arī citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā par 2,7%. Negatīva ietekme uz nozares attīstību bija juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā, kur samazinājums bija par 4,5%, un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā, kur samazinājums bija par 1,2%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības – šogad otrajā ceturksnī pieaugums bija par 3,9%. Situācija dažādās nozares jomās ir atšķirīga – pozitīvas attīstības tendences vērojamas iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos, kur pieaugums bija par 3%, ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kur kāpums bija par 3,4%, apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās, kur pieaugums bija par 7,2%, kā arī ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumu sniegšanā, kur pieaugums bija par 14,3%. Negatīva ietekme uz nozares attīstību otrajā ceturksnī bija darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – samazinājums par 2,7%, kā arī biroju administratīvajām darbībām – samazinājums par 4,6%.

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) samazinājumu 5,3% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazinājums.

2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājās par 1,2%. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 5,3%. Izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo saruka par 8,2%. Mājsaimniecību izdevumi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 12,9%.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5,9%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 5,1%, totarp mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 15,3% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 0,1%. Savukārt ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos samazinājušies par 1,8%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri sarukuši par 1,5%, tostarp preču eksports – par 5,4%, bet pakalpojumu eksports pieaudzis par 9,8%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Galvenie eksporta pakalpojumi: transporta pakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), kā arī datorpakalpojumu eksports.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,9%, tostarp preču importa apmēri samazinājušies par 5,9%, bet pakalpojumu imports palielinājies par 13,4% Galvenokārt tiek importētas elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskas ierīces. Svarīgākie importa pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 13,5%, tostarp kopējā darba alga augusi par 13,6%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 13%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs – par 27,2%, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta; transportēšanas un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā – par 15,9% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 15,3%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 13,6%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 4,9%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 11,1%.

Latvijas IKP pagājušajā gadā pieauga par 2,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.