Vai jau esat pamanījuši, ka esam pagājuši trešdaļu no digitālās desmitgades? Tad steidzami ieslēdziet datoru vai citu ierīci un dodieties uz tiesību aktu krājumu Tapportals.mk.gov.lv, kas mums sola gaišu nākotni.
Sprindžugs pieņem izaicinājumu
Valsts pārveidi ir paredzēts pabeigt līdz 2027. gadam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (latviskais saīsinājums VARAM tieši skan: “Mēs varam”) ir iecelta par atbildīgo par “stratēģisko ceļvedi”, kas virzīs sabiedrību. Galvenās izvēlētās jomas ir: digitālās prasmes un izglītība; drošība; telekomunikāciju un datortehnikas pieejamība; valsts ekonomikas pārveidošana digitālajā vidē; inovācijas un zinātne.
“Latvijas izaicinājums,” norāda Māra Sprindžuka (Vienotais saraksts) birojs, “ir iedzīvotāju nepietiekamās digitālās prasmes visos līmeņos, kas kavē sabiedrības un uzņēmumu digitālo transformāciju; savukārt salīdzinoši zemais uzņēmumu digitalizācijas līmenis neveicina darbinieku digitālo prasmju apguvi vai pielietošanu.
Autoritatīvajā DESI pētījumā (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) ir fiksēts, ka mūsu republikā 50,8 % iedzīvotāju ir sākuma līmeņa datorprasmes, bet 23,8 % iedzīvotāju ir augsta līmeņa prasmes. Tas nav nemaz tik slikti, gandrīz Eiropas Savienības vidējā līmenī (attiecīgi 53,9 un 26,5 procenti) – taču tas nekādi neatbilst progresīvas augsto tehnoloģiju valsts tēlam, ko raida, piemēram, K. Kariņš.
Zināšanas ir spēks
VARAM redz izeju pieaugušo izglītības attīstībā. Programmai “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” atvēlēti ne mazāk kā 45,53 miljoni eiro (no tiem 38,68 miljoni eiro ir ES fondu līdzekļi). Pēdējo sešu gadu laikā ir apmācīti 87 000 cilvēku.
Tas šķiet solīds skaitlis, taču izrādās, ka papildu izglītību iegūst jau izglītību ieguvuši cilvēki: augstskolas diploma turētāju līmenis datorkursos ir trīs reizes augstāks nekā pamatizglītības ieguvēju īpatsvars.
VARAM ir iecerējusi pacelt atpalikušās kategorijas, īpašu uzmanību pievēršot invalīdiem, kā arī attālu reģionu iedzīvotājiem. Galu galā lauku iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir diezgan liels – 32%.
Kvantu tehnoloģiju un 5G centrs
Līdz 2026. gadam arī Latvijas Republikā vajadzētu parādīties pirmajam augsta līmeņa zinātniski izglītojošajam klasterim – tajā paredzēts sagatavot 180 speciālistus gadā 12 mācību moduļos, izstrādājot 45 zinātniskās publikācijas. Kopumā ministrija lēš, ka Latvijai būs nepieciešami 2000 jauno zinātnieku – īpaši digitālo tehnoloģiju valodu jomā. Paredzēts apmācīt personālu ar nākotnes perspektīvu, sākot no 8. klases.
Protams, tam visam ir nepieciešams ātrdarbīgs “lietu internets”, ko dēvē arī par 5. paaudzes tīklu. Vispirms to paredzēts izvietot gar Latvijas Republikas galvenajiem autoceļiem. No 2023. līdz 2030. gadam 5G pārklājums valsts teritorijā palielināsies no 46% līdz 70%. Diemžēl pašreizējais tīkls aptuveni trešdaļā Latvijas teritorijas var būt “ievērojami ierobežots”. “Šobrīd ne valsts, ne elektronisko sakaru komersanti neapkopo pārklājuma statistiku,” norāda ministrija.
Pamats lēcienam uz 5G jau ir izveidots: “Latvijas stiprā puse ir gandrīz pilnīgs 4G pārklājums (99%, ES vidējais rādītājs ir 96%); platjoslas pakalpojumu cena Latvijā ir zemāka nekā vidēji ES.” Tomēr, kā teikts dokumentā, mūsu valsti joprojām raksturo nepietiekamas investīcijas interneta pakalpojumos; ir problēmas ar digitālo drošību; Latvijai ir nepieciešams paplašināt publiskos tīklus.
