Jāizmeklē, kādēļ likumdošanas dotās iespējas netika izmantotas lietā, kas noveda pie sievietes slepkavības Jēkabpils novadā, jo likums Valsts policijai sniedz visas iespējas “rīkoties pareizi”, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem akcentēja Valsts prezidents Egils Levits.
Ministru prezidents norādīja, ka viņš ir saziņā ar iekšlietu ministru Māri Kučinski (AS). Arī pēc premjera paustā, izskatās, ka likums dod Valsts policijai visas iespējas rīkoties, bet viņš arī pieļāva, ka var būt faktori, kas to kavēja.
“Noskaidrosies, vai tā ir atbildīgo personu neizdarība, vai kāds noteikums, kas liedzis rīkoties stingrāk. Ir jāmaina vai nu rīcība, vai arī kāds normatīvais akts, likums. Patlaban tas vēl nav skaidrs, bet zinu, ka Kučinskis pie šī jautājuma aktīvi strādā,” uzsvēra Kariņš.
Jau vēstīts, ka kārtības sargiem nav izdevies no slepkavības pasargāt sievieti, kura kopā ar tuviniekiem ilgstoši ziņojusi par bijušā dzīvesbiedra Leona Rusiņa intensīvu vajāšanu un terorizēšanu, tostarp panākot aizliegumu viņai tuvoties, bet tas ignorēts, vēstīja Latvija Televīzija.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli.
Patlaban rūpīgi un detalizēti tiekot veikts konkrētās situācijas izvērtējums, Valsts policija pārskata esošā tiesiskā regulējuma efektivitāti un iespējamās nepilnības, vērtējot gan šo, gan līdzīga rakstura gadījumus – vai regulējums ir pietiekošs un ko darīt ar šādām personām, uz kurām nedarbojas spēkā esošās sankcijas, kas tiek piemērotas par lēmumu par pagaidu aizsardzību nepildīšanu, informēja policija.
Tāpat tiek vērtēta arī citu iesaistīto institūciju loma – iesaiste, darbības un atbildība. Līdz ar visas situācijas objektīvu izvērtējumu, attiecīgi tālāk tiks rosināti priekšlikumi nepieciešamajiem likuma grozījumiem.
Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Rusiņam ticis piemērots apcietinājums un viņš bijis notiesāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Likumā noteikts, ka par šo nodarījumu personai var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku no 15 dienām līdz trīs mēnešiem, par ko lemj tiesa.
Vīrietim ar tiesas lēmumu bija noteikts pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbības mazināšanai, kuru viņš nepildīja. Tāpat atbilstoši personas nodarījumiem, sākti vairāki administratīvā pārkāpumā procesi, piemēroti naudas sodi.
“Panorāma” vēstīja, ka par Jēkabpils novadā pastrādātu bijušās dzīvesbiedres, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) darbinieces slepkavību Valsts policija jau divas diennaktis dzen pēdas 53 gadus vecajam Rusiņam. Sievieti Rusiņš vajājis un terorizējis ilgstoši – vairāk nekā gadu. Sieviete izmisīgi centusies saraut attiecības ar vīrieti, taču terors turpinājās – saņemti simti zvanu un īsziņu, dedzinātas arī durvis. Varmāka nav vēlējies attiecību izbeigšanu.
Raidījumam nelaiķes kolēģe atklāja, ka gan pati sieviete, gan viņas tuvinieki, kaimiņi un kolēģi vairākkārt un ilgstoši vērsās policijā, kas sākotnēji esot piemērojusi vīrietim sodu par sīko huligānismu 250 eiro apmērā. Tas vīrieti īpaši nesatrauca, un terors turpinājās, sākušies arī draudi. Rusiņš vajājis arī nelaiķes kolēģes, kuras patlaban baidās atstāt dzīvesvietas bažās par savu drošību.
Nogalinātās darba vieta apstiprinājusi, ka Rusiņš terorizējis un paralizējis iestādes darbu vismaz pusgadu. “Pēdējo sešu mēnešu laikā no konkrētās personas tika saņemti neskaitāmi rupji zvani, īsziņas un e-pasti ar dažādiem draudiem. Reizēm tie bija 1000 zvani dienā,” atklājusi iestādes pārstāve Ilze Arāja.
Aizvadītās nedēļas svētdienā draudi īstenoti – vīrietis uzbrucis sievietei un sadūris viņu sievietes bērna un mammas priekšā. Pēc slepkavības vīrietis bēdzis ar auto, bet aizturēt viņu nesanāca.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
