Finanšu ministrija Arvila Ašeradena (Jaunā Vienotība) vadībā ir izstrādājusi ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.-2027. gadam. Izpētīsim nianses.
Lai ar mikropārskaitījumiem sasniegtu “zeķes”
Starptautiskie eksperti ir konstatējuši tiešu sakarību starp IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju un ēnu ekonomikas apjomu. Tā, piemēram, Austrija ir daudz bagātāka nekā Bulgārija, kur ēnu ekonomika ir daudz plašāk izplatīta – attiecīgi 33,1 % un 6,6 % no IKP. Nav pārsteidzoši, ka Latvija, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju ir 56% no ES vidējā rādītāja, “diez vai” sasniegs ES rezultātus ēnu ekonomikas jomā.
Tomēr mums ir arī nozares ar diezgan “bulgāru” ēnu līdzekļu līmeni – piemēram, būvniecībā saskaņā ar 2022. gada datiem tie veidoja 34,5 % no apgrozījuma. Kopumā Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka ēnu apgrozījuma naudas apjomu Latvijā lēš robežās no 2 līdz 3,6 miljardiem eiro.
Tomēr Lietuvas ekonomika ir dinamiskāka nekā Latvijas, un “ēnas” līmenis ir aptuveni vienāds – attiecīgi 25,8 un 26,5 % no IKP. Tikmēr “Latvijas nodokļu maksāšanas morāle ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā”, par ko, par negodu, liecina arī Eiropas Parlaments.
“Vēl viens rādītājs, kas netieši norāda uz ēnu ekonomikas apjomu valstī, ir skaidras naudas apgrozījuma īpatnējais īpatsvars,” – ziņots Finanšu ministrijas dokumentā. Eiropas Komisijas eksperti fiksēja: “Viens no galvenajiem ēnu ekonomikas virzītājspēkiem ir skaidras naudas kā galvenā maksāšanas līdzekļa pastāvīga izmantošana.”
Skaidrās naudas izņemšanu no lietošanas, liecina A. Ašeradena departamenta plāns, vajadzētu veicināt, “plaši izmantojot jaunas maksājumu inovācijas, piemēram, bezkontakta un mobilos maksājumus”. To “plaša izmantošana vēl vairāk samazinās skaidras naudas uzkrāšanos”.
Nauda krīzes situācijā
Diemžēl pēdējie gadi nerada optimismu pat visattīstītākajās valstīs: “Pētījumos ir pierādīts, ka katra krīze pirms tam ir palielinājusi pieprasījumu pēc skaidras naudas. Kovid-19 krīzes laikā skaidras naudas daudzums apgrozībā pieauga visā pasaulē, pat Ziemeļvalstīs. Piemēram, euro zonā bija vērojams vislielākais skaidrās naudas pieprasījuma pieaugums kopš tās pastāvēšanas”.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2022. gadā valstī ar bankomātu starpniecību kontos tika iemaksāti 2,4 miljardi eiro skaidrā naudā. Savukārt mazumtirgotāji ar skaidras naudas inkasatoru palīdzību piegādāja 3,9 miljardus. Kopā tie veidoja 6,3 miljardus eiro jeb 16,2 % no IKP.
“Jāatzīmē,” nosaka Finanšu ministrija, “ka ir arī objektīvi iemesli, kādēļ skaidra nauda tiek iemaksāta caur bankomātiem, un tas ne vienmēr norāda, ka nauda ir iegūta no ēnu ekonomikas darbības. Arī mazumtirdzniecībā ne visa skaidrā nauda tālāk tiek nodota inkasācijas uzņēmumiem, daļa no tās tiek atdota klientiem, kā arī ar to tiek veikti norēķini ar piegādātājiem”.
Tajā pašā laikā Ašeradens uzstāj, ka “ir nepieciešams izveidot sistēmu, kurā nelegālas skaidras naudas saņemšana būs komerciāli nepievilcīga”. “Vienlaikus ir jāveicina arī digitālo maksājumu popularizēšana, motivējot sabiedrību kopumā ikdienas darījumos mazāk izmantot skaidru naudu…”.
Piespiešana un pārliecināšana
Kā iespējamos instrumentus Finanšu ministrija min: skaidras naudas maksājumu “griestu” pazemināšanu, maksājumu termināļu (POS) pieejamību visās tirdzniecības vietās un elektronisko maksājumu pieņemšanu tikai valsts iestādēs.
Apsverot “agresīva mērķa” iespēju samazināt ēnu ekonomikas līmeni Latvijas Republikā līdz 17,2 procentiem, kas ir ES vidējais rādītājs, Finanšu ministrija nonāk pie neapmierinoša secinājuma: “Šāds scenārijs būtu pārāk “destruktīvs” esošajai uzņēmējdarbības videi, un tā sasniegšanai īstermiņā ir daudz risku. Tas radītu ievērojamus zaudējumus komersantiem, kam būtu ilgtermiņa sekas, piespiežot tos izstāties no saimnieciskās darbības, ko neatsver vienreizējs ieguvums budžetā 326 miljonu euro apmērā.”
Tādējādi tā vietā, lai uzņēmējiem radītu “šoku un bailes”, kā tas ir noticis iepriekš, oficiālās iestādes turpinās īstenot pastāvīga spiediena stratēģiju, lai naudas plūsmas novirzītu likumīgā virzienā. Cita lieta, ka ir arvien vairāk jomu, uz kurām iestādes vispār neskatās: tā pati kriptovalūta neparādās Finanšu ministrijas ziņojumā…..
Bet ir aprakstīts “reālistiskais scenārijs” – līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomiku par 1% no IKP un tādējādi iegūt budžetā 120 miljonus. Taču jebkurā gadījumā tas ir mazāk nekā Latvijas Republikas izdevumi Ukrainai.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
