Septembra sākums bija termiņš, līdz kuram Latvijā ilgstoši dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jāpierāda latviešu valodas zināšanas. Šonedēļ Saeima ar pārliecinošu vairākumu termiņu pagarināja un paredzēja divu gadu pārejas posmu. Tas gan attieksies tikai uz tiem, kas vismaz mēģinājuši nokārtot valodas eksāmenu. Jau nākamnedēļ 3600 Krievijas pilsoņu saņems vēstuli, ka viņiem trīs mēnešu laikā Latvija jāpamet, vēsta raidījums “Nekā Personīga”.
Daļa no Kremļa krievu pasaules politikas ir pilsonības dāvināšana jebkuram, kas dzīvo bijušās Padomju Savienības robežās un kam vecāki dzīvojuši Krievijā.
Ik pa laikam Krievijas vēstnieki aicināja Latvijas nepilsoņus pieņemt Krievijas pilsonību. Īpaši vilinoši tas daudziem šķita tādēļ, ka Krievijas pensiju sievietes var saņemt no 55 gadu vecuma.
Kad atrada veidu, kā novērst dubultas pensijas, par Krievijas pilsonībā pārgājušajiem vairs nedomāja. Galu galā viņus nebija jāuztur no Latvijas sociālā budžeta. Imigrācijas likums šiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, paredzēja iespēju saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas ik pa pieciem gadiem jāatjauno.
Pagājušajā vasarā valdība nolēma, ka Imigrācijas likums jāgroza. Iekšlietu ministrijas ierosinājums bija: kad Latvijā dzīvojošais ārzemnieks dodas pagarināt pastāvīgo atļauju, viņam jāpierāda arī valsts valodas zināšanas un pietiekamus iztikas līdzekļus.
Tā piecu gadu laikā visiem 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu nāktos nokārtot Latviešu valodas eksāmenu.
Saeimas komisijā termiņš no pieciem gadiem pārtapa par vienu. Publisku diskusiju par to nebija, Saeimas tribīnē vienīgās debates bija par grozījumiem, kas attiecas uz jauniem imigrantiem no Krievijas un Baltkrievijas.
Šī gada pavasarī likumu atkal grozīja. Tie, kas izgāzušies latviešu valodas eksāmenā, to varēs kārtot atkārtoti, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei visu pieteikumu apstrādei būs gads.
Nepilnas piecas lappuses garajā dokumentā teikts, ka uz to brīdi tikai 46% no visiem cilvēkiem, ko skar grozījumi, iesnieguši pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Iekšlietu ministrija prognozēja, ka 10 tūkstošiem cilvēku uzturēšanās atļaujas 2. septembrī kļūs nederīgas.
Tā kā arī termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai tagad nosacījumi ir daudz stingrāki, ministrija pieļāva, ka daļa no šiem 10 tūkstošiem nevarēs tikt pie arī pie tām. Risinājums – atvieglot šādas īstermiņa atļaujas saņemšanu uz diviem gadiem, lai dotu iespēju kārtot eksāmenu atkārtoti, bet PMLP katru gadījumi izvērtēt individuāli.
Pretējā gadījumā tā būtu kolektīva izraidīšana, kas pārkāptu Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Piedāvātajā risinājumā divu gadu termiņuzturēšanās atļauja gan attiektos uz tiem, kas vismaz mēģinājuši kārtot valodas eksāmenu. Viņiem uz jauno statusu jāpiesakās līdz šī gada beigām. Pārējiem šādas iespējas nebūs.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde savā darbā redz, ka daļa no tiem Krievijas pilsoņiem, kas laikus nerīkojās, noticēja populistiskiem solījumiem, ka Satversmes tiesa grozījumus atcels.
Tiesa saņēmusi vairāku simtu personu pieteikumus, bet lielākajā daļā gadījumu atteikusi lietas ierosināšanu. Četras lietas apvienotas vienā, un spriedums tajā gaidāms nākamgad.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze komentē: “Tie, kas nav nokārtojuši eksāmenu un nav pieteikušies, viņiem nākamnedēļ tiks izsūtīta vēstule, ka viņiem – aptuveni 3600 tādu būs, kuriem ir jāpamet Latvija.
Šīs vēstules būs, nevērtējos cilvēkus, tajās būs nosūtīts, ka jums ir jāizceļo 90 dienu laikā. Tālāk šajās 90 dienās ļoti daudzi sāks kaut ko darīt un rosīties, jo mēs saņemam jau ļoti daudz zvanus, ka – jā, mamma teica, ka viņa visu dara, bet izrādās, viņa neko nav izdarījusi, un cilvēkam pat nevajadzēja valodu kārtot.
Ir viena, kategorija, kas uzskatīja, ka tūlīt būs Satversmes tiesa, viņiem tika stāstīts: nedariet neko, viss jums būs. Viņi ir zaudētāji, protams, viņiem tā uzturēšanās atļauja zūd.”
Šie cilvēki varēs mēģināt tikt pie atļaujas bez atvieglojumiem – kā jebkurš cits Krievijas pilsonis, nevis ilggadējs Latvijas iedzīvotājs.
Šobrīd no 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, uz ko attiecas jaunā kārtība, 14 tūkstoši iesnieguši dokumentus pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Vēl tūkstotis pieteicies termiņuzturēšanās atļaujai, jo nezināja, ka Saeima pagarinās iespēju kārtot statusu. 6700 pieteikušies atkārtotam eksāmenam.
Līdz šim 112 Imigrācijas likuma grozījumu skartajiem cilvēkiem atteikts pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Pagaidām neviens šāds atteikums nav noticis drošības apsvērumu dēļ.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece komentē: “Krievija ir iekļauta to valstu sarakstā, kur ir noteikta papildu pārbaude, un kolēģi ir izstrādājuši arī papildu anketu, kas ir jāaizpilda, lai būtu tas pirmais iespaids un izpratne par cilvēku.
Gadās, ka ir nepieciešama papildu informācija, gadās arī vēl intervijas no kolēģiem. Šī sadarbība ir no pirmā brīža, kad mēs saņemam dokumentus, mēs uzreiz sadarbojamies ar Valsts drošības dienestu, lai viņi var uzsākt savu pārbaudi.”
Iekšlietu ministrija uzsver, ka jau līdz šim no valsts tiek izraidīti ap 100 cilvēkiem gadā, un līdz šim par to nevienai starptautiskai institūcijai nav bijuši iebildumi.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
