Viesi no Holandes, kas vakar mēģināja braukt pa bēdīgi slaveno, jau gadu desmitiem ilgi neizbraucamo zemes ceļu, Ziemupes ceļu vēl ilgi atcerēsies kā “lielisku” Latvijas vizītkarti.
Kad trešdien Ziemupi piejūras kempingā iebrauca divas “ugunsdzēsēju automašīnas”, Ziemupītes biedrības darbinieki bija pārsteigti. Vai paralēli visai jūras piesārņojuma panikai bija noticis vēl kaut kas nezināms?
Par laimi, nē. Viņi bija viesi no Holandes, un šīs ugunsdzēsēju automašīnas kalpoja kā viņu oriģinālais kemperis.
Vakar viņi devās atpakaļ, taču tālu nebija aizbraukuši. Akmensraga ceļa salauztais posms un holandiešu autovadītāja pieredzes trūkums lidojot pāri tam (tātad viņš nezina, kas ir Ziemupes ceļš!) noveda pie tā, ka auto nonāca grāvī. No absolūti bēdīgas situācijas viņus izglāba grāvī augošais bērzs, kas atbalstīja automašīnu, lai tā neapgāztos otrādi.
Pieminēšanas vērts fakts – automašīna sver 7,5 tonnas.
Kad kempinga īpašnieki saņēma fotoattēlu ar grāvī ieslīdējušo automašīnu, viņi atpazina savus viesus un devās noskaidrot, ko viņi var darīt, lai palīdzētu. Situācija bija sliktāka, nekā sākotnēji domāts.
Izvelkot automašīnu no grāvja, joprojām pastāvēja apgāšanās risks.
Viņa kolēģis bija gatavs vilkt ar to pašu transportlīdzekli, taču viņiem bija nepieciešams kāds, kurš varētu izvilkt “otru galu”. Mēs sazinājāmies ar pašvaldības vadītāju Vitu Cielavu, kura bija noorganizējusi kooperatīvās sabiedrības “Vērgale-1” traktoristus. Aldis Ušis un Jānis Ozols domāja, kas un ar ko vēl varētu palīdzēt, mēģināja vilkt, bet nekas nebija iespējams, velosipēdu bagāžnieks mašīnas aizmugurē bija norauts.
Nebija nekā cita, par ko aizķerties.
Apzvanījām visus, kam varētu būt pietiekami spēcīgs transportlīdzeklis – vilcējus, traktoristus utt.
Savukārt bērni ar mammām devās rotaļāties pie Gata Brieža bērnu rotaļu laukuma, kur viņus cienāja ar cepumiem un kafiju. Ziemupes māju viesmīlība šeit ir pašsaprotama.
Bet tad jau viss izdevās – garām brauca traktors un piekrita vilkt ar savu 19 tonnu smago agregātu, palīdzēt neatteicās arī Andris Gulbis, kuru izdevās sazvanīt.
Visi vīri pētīja, rēķināja, sprieda, kā vislabāk, sasēja virves un troses un sāka vilkt… Izdevās!
Milzīgs paldies no viesiem no Nīderlandes – visiem, kas palīdzēja domāt, ieradās, centās palīdzēt, zvanīja, deva padomus, iejutās un ziedoja savu laiku un darbu.
Kā viņi, gandrīz raudādami, teica, – tik daudz gādīgu cilvēku vienā dienā viņi vēl nekad nebija sastapuši, un Latviju atcerēsies ar siltumu.
Pateicoties laimīgai sakritībai, viņiem tas būs piedzīvojumu stāsts, nevis bēdu ieleja, saka Ziemupes iedzīvotāji.
