No 1.februāra tiks slēgts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona pārvaldes Sabiles postenis, portālu informēja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
Daļa Sabiles posteņa personāla dienestu turpinās Kandavas postenī un papildus tiks stiprinātas arī citas Kurzemes reģiona struktūrvienības.
Kā skaidro Gribuste, lēmums par Sabiles posteņa optimizēšanu pieņemts, turpinot VUGD optimizācijas pasākumus un pārskatot esošo struktūrvienību izvietojumu, lai efektīvāk izmantotu esošos ierobežotos resursus un nodrošinātu dzīvības glābšanas spējas.
VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš norāda, ka iepriekš nebijis nodarbināto trūkums un nepietiekams tehniskais nodrošinājums VUGD licis pieņemt šo grūto lēmumu, lai kaut nedaudz risinātu esošo situāciju.
Āboliņš uzsver, ka Sabiles postenis izvēlēts, rūpīgi analizējot dažādus aspektus, tajā skaitā izsaukumu skaitu un veidu šajā teritorijā, jo VUGD bija svarīgi, lai ietekme uz sabiedrību būtu pēc iespējas mazāka. Šāda posteņa optimizācija ļauj pastiprināt apkārt esošās struktūrvienības, jo posteņos palielināsies štata vietu skaits un papildus apkārtējās daļās un posteņos samazināsies vakanto amatu skaits.
Ne mazāk svarīgs bija aspekts, ka Kandavā jau ir izvietota jaunā “Mercedes Benz Unimog” autocisterna un tiek celts jauns katastrofu pārvaldīšanas centrs, kas sekmēs kvalitatīvāku un operatīvāku VUGD pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem.
VUGD Sabiles posteņa ēka ekspluatācijā nodota 1959.gadā. Tā atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, līdz ar to nav iespējams mainīt depo vārtu izmēru un veikt garāžas padziļināšanu, lai tajā izvietotu jaunāko un modernāko tehniku. Līdzās tam ēka nav energoefektīva, kas rada lielus uzturēšanas izdevumus. Tā neatbilst mūsdienīgas darba aizsardzības un darba vides prasībām.
Savukārt, 14 kilometrus (km) attālumā esošajam Kandavas postenim pašlaik tiek būvēta jauna, moderna un mūsdienu prasībām atbilstoša depo ēka, kuras nodošana ekspluatācijā plānota šī gada otrajā pusē.
Jaunais Kandavas katastrofu pārvaldīšanas centrs sniegs ne tikai mūsdienīgu darba vidi, bet ļaus arī operatīvāk reaģēt uz izsaukumiem. “Ugunsdzēsības depo telpas Kandavā nav ideālas, bet tas pašlaik ir labākais iespējamais variants, kamēr norisinās jaunā katastrofu pārvaldīšanas centra būvniecība,” uzsver VUGD Kurzemes reģiona pārvades priekšnieks Vilnis Bents.
Lēmuma pieņemšanā par Sabiles posteņa optimizēšanu nozīme bija arī VUGD izsaukumu skaitam un veidam. Pagājušajā gadā VUGD Sabiles pilsētā dzēsa vienu ugunsgrēku, saņemti izsaukumi uz pieciem glābšanas darbiem. Vēl gadu iepriekš no 11 ugunsgrēkiem, tikai viens bija dzīvojamā sektorā, bet vēl septiņi nelieli kūlas, sausās zāles un atkritumu ugunsgrēki.
Bents skaidro, ka attālums starp esošo Sabiles un Kandavas posteni ir 14 km, līdz ar to arī pēc Sabiles posteņa slēgšanas VUGD varēs nodrošināt ierašanos notikuma vietā Sabiles pilsētā tiesību aktos noteiktajā prognozējamajā laikā. “Tas protams nebūs tik ātri, kā līdz šim, kad postenis bija pilsētā, bet aicinu iedzīvotājus apzināties, ka ugunsdzēsēju glābēju klātbūtne nenovērš ugunsgrēku izcelšanos un nenovērš to traģiskās sekas,” atzīst Bents. Vidēji 60% gadījumu ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Savukārt, mājoklī uzstādīts dūmu detektors savlaicīgi brīdina par ugunsgrēka izcelšanos un ļauj izglābties.
Bents informē, ka visām posteņa amatpersonām tika piedāvātas līdzvērtīgas amata vietas tuvumā esošajās daļās vai posteņos. Sabiles posteņa amatpersonas dienestu turpinās Kandavas un Dundagas postenī, Kuldīgas un Talsu daļā. Tas būtiski uzlabo situāciju Kandavas postenī, Kurzemes daļās un posteņos, jo ļāva aizpildīt esošos vakantos amatus, kā arī posteņos palielināt amata vietu skaitu.
Palielinot štata vietu skaitu, tiek nedaudz risināta personāla nodrošinājuma problēma un palielinās iespēja šajos posteņos katru dienu dežūrmaiņā nodrošināt trīs amatpersonas, kā rezultātā samazinās nepieciešamība pašlaik īstenot darba organizācijas pasākumus, piemēram, īslaicīgu posteņu darbības apturēšanu atsevišķās dienās rīta stundās vai visu diennakti.
Pašreizējais VUGD struktūrvienību izvietojums lielākoties ir veidots, balstoties uz padomju laiku tautsaimniecības apsvērumiem un izveidoto infrastruktūru. Līdz ar to VUGD ir nepieciešams būt elastīgiem un pielāgoties mūsdienu situācijai – būt vietās, kur koncentrējas cilvēki un ir ekonomiskā attīstība. Tas ir arī iemesls, kāpēc 2022.gada februārī Ādažos izveidoja ugunsdzēsības daļu un vairākus gadus atpakaļ Stendes postenis tika pārcelts uz Roju.
VUGD priekšnieks uzsver, ka situāciju dienestā ilgtermiņā iespējams uzlabot ar regulārām investīcijām personāla atalgojumā, lai paaugstinātu tā konkurētspēju tautsaimniecībā, kā arī tehnikas atjaunošanā. 2022.gada budžets ļāva janvārī palielināt amatpersonu atalgojumu un neilgi VUGD darbinieki izjuta šī lēmuma pozitīvās sekas, bet tās beidzās līdz ar straujo cenu kāpumu. Tāpat pagājušajā gadā no valsts budžeta līdzekļiem piešķirts finansējums vairāk kā 15 miljonu eiro apmērā, kas ļaus, lielākoties ārpus lielajām pilsētām, daļēji atjaunot novecojušos, vietām vēl padomju laikos ražotos transportlīdzekļus.
“Šo investīciju turpināšana mums ir ļoti nozīmīga, jo iekšējās drošības stiprināšana nav iespējama bez VUGD stiprināšanas. Jau ilgstoši skaidrojam mūsu vajadzības, gatavojam informatīvos ziņojumus un pieteikumus prioritārajiem pasākumiem, bet tie diemžēl tiek atbalstīti daļēji vai vispār netiek atbalstīti,” atzīst Āboliņš.
Kā vēstīts, pagājušā gada oktobrī VUGD īslaicīgi līdz gada beigām apturēja 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, tomēr iespēju robežās turpināja pildīt savas funkcijas. Sabiles postenis bija viens no tiem, kurā darbība bija apturēta.
