Eiropā pieaug ukraiņu bēgļu seksuālā un darba ekspluatācija. Novembra beigās Eiropas Parlamentā notika diskusijas par šo tematu. Cilvēktiesību un brīvprātīgo organizācijas aicina ES likumdevējus apturēt cilvēku tirdzniecību. Šķiet, ka ne visi Briselē ir gatavi publiski apspriest tik delikātu jautājumu.
Mēs rakstām par to, kāpēc vīrieši Latvijā tik bieži nogalina savas sievas un draudzenes, par mītiem par vardarbību ģimenē un par to, kā ukraiņu sievietes bēg no bumbām un raķetēm, bet nonāk seksuālā verdzībā. Eiropas Parlamenta deputāte Alise Kunke stāsta par to, kā apturēt vardarbību dzimuma dēļ. Un visbeidzot, vai pilsēta (īpaši Rīga) var padarīt dzīvi sievietēm drošāku?
“Simtiem tūkstošu Ukrainas sieviešu ir kļuvušas par cilvēku tirdzniecības upuriem. Tā tas bija jau pirms kara, un karš situāciju ir tikai pasliktinājis,” uzklausīšanas laikā sacīja Sieviešu tiesību komitejas priekšsēdētājs un Polijas EP deputāts Roberts Bedroņs.
Saskaņā ar ANO datiem 90 procenti bēgļu, kas bēg no Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma sākuma, ir sievietes un bērni. ANO Eiropas Dzimumu līdztiesības nodaļas vietniece Jo-Anne Bišopa (Jo-Anne Bishop) atgādināja EP deputātiem, ka 65% cilvēku tirdzniecības gadījumu ir sievietes, kuras parasti tiek vervētas seksuālai izmantošanai, un Ukrainas sievietes pašlaik ir pakļautas augstam riskam nonākt Eiropas prostitūcijas vai pornogrāfijas tīklos.
Euroactiv ziņoja, ka cilvēku tirgotāji bieži vervē cilvēkus, izmantojot tiešsaistes platformas un sociālos plašsaziņas līdzekļus. Ukrainas iedzīvotāji bija starptautisko vergu tirgotāju uzmanības lokā vēl pirms kara sākuma. ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja dati liecina, ka 2018. gadā Ukrainas upuri tika pārdoti uz 29 valstīm. Vairāk nekā puse no tiem tika identificēti Krievijā un ceturtā daļa – Polijā, t.i., valstīs, uz kurām pēc 24. februāra ieplūda lielākā bēgļu plūsma.
(adsbygoogle = window.adsbygoogle || []).push({});
“Cilvēku tirdzniecības veidi, kuriem tiek pakļauti bēgļi no Ukrainas, ir seksuāla izmantošana, piespiedu darbs, nelegāla adopcija un surogātmāte, piespiedu ubagošana un piespiedu noziedzīga darbība. Īpašas bažas rada seksuālās ekspluatācijas un vardarbības riski internetā, jo daudzi ukraiņi izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus (jo īpaši Facebook, Telegram un Viber), lai meklētu atbalstu, bet seksa tirgotāji vervē upurus un reklamē ekspluatējošus pakalpojumus tiešsaistē,” vērienīgā pētījumā norādīja ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs.
Gadījumā, par kuru plašsaziņas līdzekļos tika ziņots 2022. gada jūlijā, Ukrainas iestādes izmeklēja iespējamo vismaz desmit ukraiņu sieviešu tirdzniecības uz Turciju seksuālas izmantošanas nolūkā gadījumu. Policija aizturēja 21 gadu vecu ukrainieti, kuru caur Ungāriju un Austriju mēģināja nosūtīt uz Turciju prostitūcijas pakalpojumu sniegšanai. Saskaņā ar ANO ziņojumā citēto Ukrainas prokurora teikto: “Viņas neaizsargātā situācija bija acīmredzama: naudas trūkums, bērns, kas bija jāuztur, vispārējas finansiālas grūtības kara dēļ. Izmeklēšanas rezultātā Kijevā tika aizturēts aizdomās turētais kontrabandists.
Izvarošana un ekspluatācija
Saskaņā ar EDSO datiem kopš kara sākuma ukraiņu sieviešu izvarošanas gadījumu skaits ir pieaudzis par 260 % (gan Ukrainā, gan ārpus tās). Ir ziņas, ka arī ukraiņu bēgļi Eiropā cieš no darba ekspluatācijas. Ukraiņiem ir tiesības legāli strādāt ES, pamatojoties uz ES Pagaidu aizsardzības direktīvu, taču, kā skaidro Starptautiskās sadarbības platformas nedokumentēto migrantu jautājumos pārstāve Sūzanna Hofa (Susanne Hoff), “daži cilvēki nonāk neformālā apritē. Tas parasti notiek tāpēc, ka bēgļi neprot vietējo valodu un ir spiesti pieņemt nedeklarētu un netaisnīgi apmaksātu darbu.
Cilvēktiesību organizācijas ir aicinājušas ES pastiprināt bēgļu aizsardzību pret seksuālās un darba ekspluatācijas draudiem un attiecināt to ne tikai uz ukraiņiem, bet arī afgāņiem, baltkrieviem un citiem.
Šī gada pavasarī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu direktīvas projektu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Šajā tiesību aktā tiktu noteikti obligātie standarti visu noziegumos cietušo personu tiesībām, atbalstam un aizsardzībai, kā arī sniegti instrumenti aizsardzības pasākumu savstarpējai atzīšanai, lai vienā dalībvalstī noteiktos aizliegumus un ierobežojumus varētu atzīt citā dalībvalstī bez birokrātiskas kavēšanās. Dalībvalstīm būs pienākums aizliegt seksuālu uzmākšanos nodarbinātības jomā, kā arī attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem.
Nežēlīga izvēle
Par direktīvu Eiropas Parlamentā plānots debatēt nākamā gada sākumā. Tomēr seksuālās ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības tēma var tikt skarta salīdzinoši klusi. Brisele nevēlas pedalizēt faktu, ka daudzi ukraiņu bēgļi, kuriem ir apsolīta tiesiskā aizsardzība Eiropā, patiesībā ir kļuvuši par seksuālās tirdzniecības upuriem.
“Eiropas institūciju līmenī bieži vien tiek pausts viedoklis, ka ukraiņu sievietes nodarbojas ar prostitūciju brīvprātīgi. Taču tā ir principiāli kļūdaina pieeja. Šīs sievietes ir Eiropā kara dēļ – bez naudas un aizsardzības. Viņas ir upuri, un viņām ir vajadzīga palīdzība,” intervijā portālam Delfi norādīja Latvijas sieviešu tiesību centra Marta vadītāja Iluta Lāce. Līdz šim cilvēktiesību aktīvisti un tiesībsargājošās iestādes nav saņēmušas nekādus signālus, ka Latvijas teritorijā varētu tikt seksuāli izmantotas ukraiņu sievietes. Taču Lāce norāda, ka Latvijas teritoriju var izmantot tranzītam uz Vāciju vai Nīderlandi, kur bordeļi ir oficiāli atļauti. Cilvēktiesību aktīvisti rīko izglītojošas sarunas ar bēgļu sievietēm, kas ierodas Latvijā, skaidrojot viņām visus iespējamos riskus.
Eiropas cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka ES būtu jāpastiprina informācijas apmaiņa par iespējamiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem un jāpastiprina sodi par šādiem noziegumiem. Ir arī radikālāki priekšlikumi. Lai pasargātu sievietes, tostarp no Ukrainas, no seksuālās ekspluatācijas, ES, sekojot Zviedrijas piemēram, būtu jāapsver iespēja noteikt kriminālatbildību par prostitūtu pirkšanu, portālam Delfi sacīja Eiropas Parlamenta deputāte no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības frakcijas Alise Kunke.
Uzmanieties par bērniem!
Novērtējot Ukrainas bēgļu riskus, Eiropas cilvēktiesību aktīvisti īpašu uzmanību pievērš nepilngadīgo migrantu problēmai, kuri pārvietojas bez pieaugušo uzraudzības. Šie bērni un pusaudži bieži paliek nereģistrēti ES, un viņu likteni pēc robežu šķērsošanas ir grūti izsekot.
Eiropas Komisija sola izstrādāt konkrētu plānu, pamatojoties uz cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģiju, kas tika iesniegta pirms pusotra gada. Saskaņā ar ES datiem katru gadu tūkstošiem cilvēku ES tiek identificēti kā cilvēku tirdzniecības upuri. Tikai 2021. gadā vien, pateicoties tiesībaizsardzības pasākumiem, tika arestēti 3108 likumpārkāpēji un konfiscēti 35 miljoni eiro.
Saskaņā ar ANO datiem 2018. gadā uz katriem 10 pasaulē atklātajiem cilvēku tirdzniecības upuriem aptuveni piecas bija pieaugušas sievietes un divas meitenes. Lielākā daļa no identificētajiem cilvēku tirdzniecības seksuālas izmantošanas nolūkā upuriem (92%) bija sievietes. Situācija ir ievērojami pasliktinājusies COVID-19 pandēmijas dēļ. Saskaņā ar Eiropadomes tīmekļa vietnē publicētajiem datiem 2017.-2018. gadā ES tika reģistrēti vairāk nekā 14 000 cilvēku tirdzniecības upuru.
