No nākamā gada varētu izsniegt vienota veida pagaidu ceļošanas dokumentu, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais likumprojekts.
ĀM norāda, ka patlaban Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka ir divu veidu personu apliecinošu dokumentu aizvietojoši dokumenti – atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments.
Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā, persona, kurai Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
Savukārt pagaidu ceļošanas dokumentu ar saņemt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices pilsonis, kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
Paredzēts, ka visām iepriekš minētajām personām tiks izsniegts vienots viena veida personu apliecinošu dokumentu aizvietojošs dokuments. Pagaidu ceļošanas dokumentu veido vienota veidlapa, uzlīmes un atbilst noteiktām specifikācijām.
Plānots, ka arī turpmāk pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts ar mērķi, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot galamērķa valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai – izņēmuma gadījumā – citā valstī, piemēram, pilsonības valsts nodrošina personai personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā kādā citā valstī. Pēc atgriešanās savā galamērķa valstī personai pagaidu ceļošanas dokuments būs jānodod savas valsts kompetentajai iestādei, ja šāds nosacījums noteikts valsts normatīvajos aktos.
Patlaban likumā nav precizēts, ka pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts personai, kura ārvalstīs uzturas īslaicīgi, tas ir, tā atrodas ārvalstī, piemēram, tūrismā, apciemo draugus vai radiniekus, ar tālāku mērķi atgriezties savā pilsonības vai dzīvesvietas valstī. Ja persona ārvalstī uzturas pastāvīgi, tad personu apliecinoša dokumenta zuduma, bojājumu, iznīcināšanas vai kāda cita iemesla dēļ, kad tas kļuvis lietošanai nederīgs, nepieciešams noformēt jaunu personu apliecinošu dokumentu.
Likumā varētu precizēt, ka pagaidu ceļošanas dokuments Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, personai, kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā, personai, kurai Latvijā piešķirts bēgļa statuss, vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta, tiktu izsniegts gadījumos, ja minētās personas ārvalstīs uzturas īslaicīgi, tas ir, persona attiecīgajā ārvalstī nedzīvo pastāvīgi un tā nav personas pastāvīgā dzīvesvietas valsts.
Savukārt ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsonim, izņemot Latvijas pilsoni, pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts, ja viņš vērsīsies Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs un tiks saņemta viņa pilsonības valsts kompetentās iestādes apliecinājums par personas valstspiederību un citiem personas datiem un piekrišana šāda dokumenta izsniegšanai. Pagaidu ceļošana dokuments varēs izsniegts arī gadījumos, piemēram, ja personas valstspiederības valsts nesniedz atbildi uz pieprasījumu vai ir iestājušies citi ārkārtas apstākļi.