Notekūdeņos konstatēti pieci omikronu varianti un divas ASV un Lielbritānijai raksturīgas Covid-19 mutācijas

Ja agrāk notekūdeņu monitoringa rezultāti uzrādīja vienu vai divus Kovid-19 omikronu variantus, tad tagad gandrīz katrā notekūdeņu paraugā Latvijā konstatēti pieci omikronu varianti – BA4/5, BQ1, BA2.75, BN1 un XBB, savā Twitter lapā raksta Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Dita Gudra.

Saskaņā ar pirmās notekūdeņu savākšanas rezultātiem Omicron joprojām dominē.

Notekūdeņu monitorings liecina, ka Kovid-19 izplatība Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī un Salaspilī praktiski nav mainījusies. Turklāt Rīgas, Jūrmalas un Salaspils notekūdeņu monitoringa dati nesakrīt ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem.

Saskaņā ar SPKC datiem gada beigās divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā bija 219,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tolaik šis rādītājs bija augstāks Rīgā – 281,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Jūrmalā – 229,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un Salaspilī – 194,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Savukārt Rēzeknē, Jelgavā un Jēkabpilī vērojams Covid-19 infekcijas pieaugums, kas nesakrīt arī ar SPKC datiem šajās pašvaldībās. Jelgavā ir 256 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Rēzeknē – 215,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un Jēkabpilī – 262,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Savukārt Liepājā, Valmierā, Ventspilī un Tukumā vērojams koronavīrusa izplatības samazinājums. Tukumā decembrī vīrusa koncentrācija notekūdeņos bija diezgan augsta, un tas bija viens no straujākajiem kāpumiem no visām pašvaldībām, skaidroja Gudra.

Uzraudzības programmā ir iekļautas jaunas pašvaldības – Saldus, Madonas, Talsu un Bauskas. Gudra sacīja, ka, lai gan līdz šim nav savākts pārāk daudz paraugu, Saldū un Talsos ir vērojams infekcijas izplatības pieaugums.

Infektologs Uga Dumpis ziņu aģentūrai LETA pastāstīja, ka Latvijas notekūdeņos ir konstatētas mutacijas, kas raksturīgas Covid-19 celmam, kurš šobrīd dominē ASV un Apvienotajā Karalistē.

Viņš sacīja, ka XBB1.5 omikrona tipa vīruss, kas labāk saistās ar šūnām un tāpēc ir infekciozāks, pašlaik strauji izplatās abās valstīs. Tā ir arī veiksmīgi pārvarējusi inficēto un vakcinēto personu imunitāti.

Šī iemesla dēļ ASV un Apvienotajā Karalistē ir vērojams jauns saslimstības un hospitalizācijas vilnis. Tomēr Dumpis norādīja, ka nav pierādījumu, ka šis celms ir smagāks, jo tas ir omikrona atvasinājums. Tāpēc nekāda katastrofa nav gaidāma, taču pastāv liela iespēja, ka saslimstība un hospitalizācija Latvijā drīz atkal pieaugs.

Dumpis ziņoja, ka Latvijas notekūdeņos jau ir konstatētas XBB1.5 specifiskas mutācijas. Tas nozīmē, ka vīruss jau ir Latvijā un izplatīsies tālāk.

“Lai šis celms sasniegtu epidēmijas apmērus, būs nepieciešams vairāk nekā mēnesis. Jo vēlāk šis vilnis sāksies, jo lielāka iespēja, ka tas apstāsies, iestājoties pavasarim. SARS Cov2 vīruss ir sezonāls, un līdz šim katru gadu aprīlī epidemioloģiskā situācija Latvijā ir ievērojami uzlabojusies,” viņš teica.

Omikron celmi galvenokārt ir bīstami gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar novājinātu imunitāti.

“Mēs ievērojami atpaliekam no ES vecāka gadagājuma cilvēku revakcinācijas aptveres ziņā. Tas nozīmē, ka šajā pacientu grupā būs vairāk hospitalizāciju un nāves gadījumu. Arī tiem, kuri tuvākajā laikā plāno doties uz slimnīcu, ir nepieciešama pastiprinātā vakcinācija ar divvērtīgo vakcīnu. Infekciju risks slimnīcās ir ļoti augsts,” teica infektologs.

Visās pašvaldībās notekūdeņu paraugi tiek ņemti reizi nedēļā, izņemot Rīgu, kur tas tiek darīts divas reizes nedēļā. Paraugu ņemšanas laiks katrā pašvaldībā ir atšķirīgs, un tagad lielākā daļa monitoringa rezultātu attiecas uz paraugiem, kas ņemti pagājušā gada nogalē starp svētku dienām.